"Man jau ir inventāra numurs uz pieres," smejas Zanda Sproģe, atklājot, ka IT kompānijā Accenture strādā 15 gadu. Kad viņa šeit sāka darba gaitas 2005. gadā, uzņēmums Latvijā vēl bija samērā jauns un neliels un visapkārt bija pavisam cita tehnoloģiskā realitāte nekā šodien, piemēram, mobilo telefonu Zanda toreiz lietoja, bet internetu tajā gan ne.
"Skolēni kļuvuši radošāki un sociāli atbildīgāki. Šogad jaunieši bija piedomājuši par ekoloģisku un zero waste jeb bezatkritumu produktu radīšanu. Putekļusūcējs no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, zaļā dzīvesveida sākšanas komplekts, inovatīvas ūdens krūzes – tas ir apbrīnojami, ko viņi ir paveikuši tik īsā laikā! Priecājos arī par cilvēku izrādīto interesi un to, cik daudzi iegādājās skolēnu radītos produktus. Tas ir milzīgs atbalsts un motivācija, lai jaunieši no skolēnu mācību uzņēmumiem augtu un attīstītos līdz nopietniem spēlētājiem tirgū," saka organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, vērtējot skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) piedāvātos produktus, ko plašākai publikai bija iespēja iepazīt un arī iegādāties SMU pasākumā Cits bazārs ziemā pagājušās nedēļas nogalē t/c Domina Shopping Rīgā. Pasākums, kuru JA Latvia rīkoja sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kopumā uzņēma 270 SMU, ko veidojuši 900 skolēnu no visas Latvijas.
Bērnu un jauniešu zināšanas par veselību pasliktinās, norāda veselības aprūpes speciālisti, kuri tieši tāpat jūt būtiskus veselībpratības robus arī pieaugušajā sabiedrības daļā. Cerības par skolēnu veselībpratības uzlabošanos tiek liktas uz jauno mācību saturu, kas jau no nākamā gada būs Latvijas vispārizglītojošo skolu ikdiena, tomēr visu atbildību atstāt tikai uz skolas pleciem nebūtu ne efektīvi, ne pareizi, uzskata eksperti, kas nesen bija pulcējušies veselības uzņēmumu grupas Repharm rīkotā diskusijā. Lai uzlabotu bērnu un jauniešu zināšanas par savu veselību, jāsniedz droša un pārbaudīta informācija viņiem saprotamā un interesantā veidā, turklāt iesaistoties gan vecākiem un pedagogiem, gan valsts un nevalstiskajam sektoram un uzņēmējiem.
Autosports ir kā diagnoze. Ja esi ar to saslimis, tad uz visiem laikiem, smej Linda Medne. Viņa pati sevi gan vairāk redz nevis braucam sacensībās, bet gan autosporta ''aizkulisēs'', nozares administratīvajā un organizatoriskajā daļā, kur strādā jau krietnu laiku, – Linda ir Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, un šis darbs viņai ļoti patīk. Turklāt šāds administratīvs balsts un aizmugure viņa bijusi arī citās savās darbavietās.
Mēdz būt, ka ēdienreizes sāk vadīt emocijas, nevis izsalkums. Šāda emocionālā ēšana var skart ne tikai cilvēkus, kuriem ir liekais svars, bet gan ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina, ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū, taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem.
"Katram no mums ir atmiņas no bērnības, kas nez kāpēc nelaiž vaļā, – arī pavisam konkrētas lietas, kas varbūt pat šķiet mazsvarīgas. Bet, ja padomā dziļāk, var just, kā šīs atmiņas mums kaut ko dod vai kaut kā traucē," saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers.
Valmieras teātrī Apaļajā zālē režisors Varis Brasla iestudējis amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingveja visautobiogrāfiskāko un personiskāko romānu Ardievas ieročiem, kas pēc savas iznākšanas 1929. gadā autoram sagādāja pasaules slavu. Tas ir stāsts par rakstnieka pirmo piedzīvoto karu un pirmo mīlestību – jūtām, kas atstāja pēdas visā viņa turpmākajā dzīvē un daiļradē.
Lai atbalstītu talantīgus IT studentus, RTU Attīstības fonds kopā ar IT uzņēmumu Emergn jau ilgstoši rīko ikgadēju stipendiju konkursu. Šogad tajā piedalījās bakalaura un maģistrantūras studenti no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU), Vidzemes Augstskolas (ViA), Ventspils Augstskolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, un par uzvarētājiem kļuva trīs jaunieši, kuri turpmāko desmit mēnešu garumā katrs saņems 300 eiro mēnesī.
Arī mākoņskaitļošana, tāpat kā daudzi citi IT atzari, vienlīdz labi der gan vīriešiem, gan sievietēm, jo atšķirīgi skatījumi un pieeja lietām galarezultātu padara daudzpusīgāku un pilnīgāku, uzskata Andris Zbitkovskis, kurš IT kompānijā Accenture ir viens no vadošajiem mākoņskaitļošanas inženieriem. Viņš stāsta, ka līdzīgs efekts ir arī dažādu valstu profesionāļu sadarbībai viena IT projekta ietvaros, kā Accenture globālajā kopienā gadās itin bieži. Savukārt uz jautājumu, kādam jābūt IT speciālistam, lai viņš sekmīgi spētu strādāt mākoņa vidē, Andris atbild: "Pati svarīgākā lieta ir vēlme mācīties, mācīties vienmēr. Otra – domāt līdzi, ko tu dari un ko izdarīsi pēc tam. Un trešā – ir jāpatīk tam, ko dari." Viņš arī nosmej, ka to pašu principā var teikt par jebkuru nodarbošanos, ja vēlies tajā būt lietpratējs.
''Daudziem tas šķiet brutāls, traumatisks sporta veids. Bet bieži, arī manā paziņu lokā, ir gadījies, ka priekšstats mainās, kad cilvēks aiziet paskatīties kaut vai vienu spēli un uzzina noteikumu pamatprincipus. Tad saka – jā, nebiju iedomājies, ka handbols ir kas vairāk par skraidīšanu, grūstīšanos un bumbas mētāšanu pa laukumu. Galvenais jau ir ieraudzīt, ka šī spēle ir gan organizēts uzbrukums, gan organizēta aizsardzība noteiktā laikā,'' saka bijušais rokasbumbas spēlētājs un Latvijas handbola čempionvienības Tenax Dobele galvenais treneris Sandris Veršakovs.
Pirms aptuveni mēneša fin-tech uzņēmums Mintos Rīgā ievācās savā jaunajā birojā Skanstes ielā. Kompānijā šobrīd strādā 160 darbinieku, līdz gada beigām būšot jau 200, savukārt jaunajā birojā kopumā ieplānotas darba vietas 250 cilvēkiem. Viena jaunā biroja daļa jau pilnvērtīgi funkcionē, otra vēl tiek remontēta, taču visur iekārtojums tiek veidots atbilstoši laikmetīgām tendencēm, daudz ko aizgūstot no Google, Facebook un dažādu jaunuzņēmumu birojiem pasaulē, stāsta Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
21. novembrī Mūkusalas Mākslas salonā Rīgā durvis vērs izstāde Dzīvā ķēde, kurā līdz 29. februārim skatāmi Latvijas mākslinieku XX gs. 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas.
Kas sanāk, kad uz vienas skatuves, turklāt stilizētā mūsdienu vidē, telšu pilsētiņā satiekas un varas spēlēm ļaujas virkne Viljama Šekspīra lugu varoņu, kuru ceļi iepriekš nav krustojušies? Sanāk kārtīgs trilleris, kur ir daudz līķu, asiņu un arī daudz melnā humora. Vismaz tā tas ir Liepājas teātrī tapušajā iestudējumā Šekspīrs, kas pirmizrādi piedzīvos sestdien, 16. novembrī.
Novembra izstāžu sezonu Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī piektdien, 15. novembrī, iesāks astoņi mākslas projekti. Tie būs skatāmi līdz 19. janvārim, un visas ekspozīcijas vieno sadarbības, sadraudzēšanās un draudzības vadmotīvs.
Uzkrājumus pensijas gadiem Latvijā aktīvāk veido cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu, liecina SEB bankas jaunākās aptaujas Pensometrs dati. Veicot šo ikgadējo aptauju, kurā šoreiz Baltijas valstīs kopumā piedalījās 1500 respondentu – strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem –, tika ņemta vērā ciešā saikne starp labklājību un veselību, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta strādājošo iedzīvotāju pašnovērtējumam par savu veselības stāvokli un veselīga dzīvesveida saistībai ar gatavību vecumdienām.
Latvijas Universitātē (LU) Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros un sadarbībā ar citām augstskolām tiek izstrādātas vairākas jaunas studiju programmas izglītības zinātnēs un pedagoģijā, kas pirmos studentus uzņems 2020. gada vasarā. Viena no intriģējošākajām ir maģistra studiju programma Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai.
Nemitīga jaunu zināšanu un prasmju apguve šodien jau ir aksioma ikvienas nozares darba vidē. Tas ir būtiski gan darba devējam, gan strādājošajiem, lai mainīgajā XXI gs. pasaulē saglabātu konkurētspēju.
Šodienas tehnoloģijas palīdz izķepuroties pat tādiem priekšlaikus dzimušiem bērniem, kuri sver 500–600 g, sarunā Diānai Kārkliņai saka BKUS Neonatoloģijas klīnikas vadītāja neonatoloģe Dace Sniedze.
Kad Latvijas Nacionālā teātra direktoram Jānim Vimbam radās doma, ka vajag izrādi bērniem, turklāt saistībā ar mūsdienu tehnoloģijām, režisore Inga Tropa atrada šai iecerei atbilstošu stāstu – piektdien, 18. oktobrī, teātrī pirmizrādi piedzīvoja Luisa Kerola Alises Brīnumzemē iestudējums, kas domāts bērniem no septiņiem līdz 12 gadiem.
Ar katru gadu arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē piedzīvo dažādus kiberuzbrukumus, kuru mērķis ir nozagt sensitīvu informāciju. Kompānijām ir pieejami dažādi kiberdrošības rīki, lai tās varētu aizsargāt savus datus, taču tie lielākoties fokusējas uz ārējiem uzbrukumiem, nevis vājajām vietām kompānijas iekšienē. Kā raksta kiberdrošības ekspertu un blogeru portāls Securityboulevard.com, daudzas drošības sistēmas nepievērš uzmanību tam, ka par apdraudējumu nevilšus un neapzinoties var kļūt paša uzņēmuma darbinieki.
Dažādas aptaujas rāda, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā jeb, kā speciālisti to dēvē, no psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās cilvēku darba spējas un darba mūža ilgums, kas savukārt rada slogu ekonomikai. Piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas aptuveni 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.
"Es neesmu tas cilvēks, kas tikai sēdēs birojā un veikalus pārraudzīs attālināti," smaida Evija Grīnberga, kura šovasar kļuvusi par Maxima XXX veikalu tīkla direktori. Šajos septiņos hipermārketos viņu nereti var sastapt klātienē. "Man ir svarīgi sajust veikala vidi un atmosfēru – arī tāpēc, lai es varētu labāk pieņemt stratēģiskus lēmumus," Evija saka, bet neslēpj, ka ik pārdienas te arī iepērkas, pie viena vērojot gan pircējus, gan darbiniekus, tāpat viņai lielveikala gaisotne vienkārši patīk. Maxima Latvija ir tradīcija, ka trīsreiz gadā – Lieldienās, Jāņos un Ziemassvētkos – administrācijas darbinieki un vadītāji nāk pastrādāt veikalu tirdzniecības zālēs. Evijai šī pieredze trāpījās jau pirmajā darba nedēļā, un viņa pa augļu nodaļu darbojās teju ar kaifu. Un arī ar nostalģiskām atmiņām par savas karjeras sākumposmu.
Nevalstiskā organizācija Riga TechGirls kopā ar IT uzņēmumu Accenture atklājusi stipendiju programmu She Goes Tech, lai 80 sievietēm sniegtu iespēju apgūt nepieciešamās tehnoloģiju prasmes karjeras uzsākšanai IT nozarē. Līdzīgas mācības notikušas arī iepriekš, taču ne tik apjomīgas, stāsta Riga TechGirls līdzradītāja Anna Andersone. Interesentes līdz 1. oktobrim vietnē Shegoestech.lv aicinātas pieteikties mācībām trīs programmēšanas valodās – Java (tajā plānoti divi kursi), JavaScript (viens kurss) un Scala (viens kurss). Kursus vadīs pasniedzēji no Riga Coding School, un mācības ilgs 2–3 mēnešus trīs četras reizes nedēļā, vakaros un brīvdienās. Sākums – 21. oktobrī.
No 23. līdz 30. septembrim Latvijā jau piekto gadu norisināsies #BeActive Eiropas Sporta nedēļa. Šī sociālā kampaņa vienlaikus notiek vairāk nekā 40 valstīs un rosina iedzīvotājus neatkarīgi no viņu vecuma, veselības, fiziskās sagatavotības vai prasmēm pievērsties aktīvam dzīvesveidam.
