Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liekot lietā savas prasmes un hobijus. To rāda Swedbank veikta aptauja, un to iedzīvotāju, kuri šādi piepelnās, kopš 2016. gada kļuvis par astoņiem procentpunktiem vairāk.
Divreiz vienā upē iekāpt… dažreiz ir iespējams, par to pārliecinājies Mārcis Vārpa. Lai gan upe – šajā gadījumā nozare – nu ir cita, viņam tikusi iespēja vēlreiz piedalīties tādā pašā valstiska mēroga procesā kā savas karjeras sākumposmā, tikai nu jau gudrākam, vairāk pieredzējušam un izvairoties no toreizējām kļūdām. 14 gadu Mārcis strādājis telekomunikāciju industrijā, kur 2003. gadā piedzīvoja tirgus atvēršanu un ar to saistītās pārmaiņas, savukārt tagad viņš ir daļa no uzņēmuma Conexus Baltic Grid (Conexus) komandas, kas pēc nesenās gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā nu turpina gāzes tirgus integrāciju jau starpvalstu mērogā. Uzņēmums piedalās unikālā starptautiskā projektā, tāpēc unikāls un iepriekš neeksistējis ir arī Mārča amats – Vienotās tirgus zonas daļas vadītājs.
Lai arī pērn bezdarba līmenis Latvijā nedaudz palielinājās, Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz kopējiem bezdarba rādītājiem pagaidām nav jūtama, intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, piebilstot, ka tas gan lielā mērā saistīts ar uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.
Būšana dabā un svaigā gaisā mājsēdes periodā ir īsts glābiņš – tā aizstāj citas izklaides, kas šobrīd nav pieejamas, un palīdz sajusties labāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Šis laiks, turklāt šobrīd – baltās ziemas dekorācijās, ļauj gan atklāt un izpētīt Latvijas vietas, kurās iepriekš vēl nekad nav būts, gan citām acīm paskatīties uz vietām, kas šķiet jau zināmas no galvas.
Lielais plāns – ar pašreizējo biznesu izvērsties pasaules tirgū un atvērt ražotni Amerikā, kur uzietajā uzņēmējdarbības nišā patlaban atrodams visvairāk klientu, atklāj Edgars Dimants. Viņam ir tikai 18 gadu, bet viņš jau paspējis gan "aplauzties" pāris neveiksmīgos biznesa sākšanas mēģinājumos, gan trāpīt daudzsološā darbības virzienā.
Daļējas vai pilnas profesionālās kvalifikācijas ieguvei turpmāk varēs apgūt izglītības moduli un moduļu komplektu, savukārt profesionālās izglītības iestādes varēs atzīt arī tos mācīšanās rezultātus (zināšanas, prasmes, kompetences), ko cilvēks sasniedzis ārpus konkrētās skolas – piemēram, citās izglītības iestādēs, darba vidē, mobilitātēs, arī neformālajā izglītībā vai pašmācības ceļā. Šādus grozījumus Profesionālās izglītības likumā izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tie apstiprināti valdībā un tiek virzīti pieņemšanai Saeimā.
Noslēdzies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais inovatīvo biznesa ideju konkurss Ideju kauss 2020, kas šogad norisinājās tiešsaistē. Tajā kopumā tika iesniegti 217 pieteikumi, no kuriem otro kārtu sasniedza 109 idejas un to autori. 12 perspektīvākās ieceres iekļuva konkursa finālā, kur tās vērtēja profesionāla ekspertu komanda. Konkursa gaitā dalībniekus konsultēja uzņēmējdarbības, finanšu un mārketinga jomas profesionāļi, palīdzot rast labāko pielietojumu piedāvātajam risinājumam.
Ik gadu 5. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena, un jau septīto gadu pēc kārtas Latvijā šajā dienā tiek godināti čaklākie brīvprātīgā darba veicēji, organizētāji un brīvprātībai draudzīgākās pašvaldības. Balvai Gada brīvprātīgais 2020 šogad bija pieteikti 135 brīvprātīgie, 17 nevalstiskās organizācijas un divas pašvaldības. Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota ekspertu žūrija nolēma apbalvojumu piešķirt astoņiem laureātiem, kuru godināšana šoreiz norisinājās attālināti.
Koronavīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi un pārmaiņas cilvēku ierastajā dzīves ritmā ir pārbaudījums iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Šībrīža neskaidrība, bažas par savu un tuvinieku veselību un turpmāko situāciju, daudziem arī attālinātais darbs un bērnu mācīšanās mājās rada papildu slodzi un paaugstina stresa līmeni. Tā kliedēšanai cilvēkiem šobrīd nav iespējas ķerties pie virknes paņēmienu, kurus viņi varbūt mēdza izmantot pirms Covid-19 pandēmijas, – izpaliek kolektīva sportošana, satikšanās un ballītes ar draugiem, pašdarbības kolektīvu pulcēšanās, kultūras pasākumi. Aptaujas rāda, ka ir tendence pieaugt kaitīgajiem ieradumiem, ko nereti uztveram kā stresa mazinātājus, – alkohola patēriņam, smēķēšanai.
Izkustēties var arī ziemā un pandēmijas laikā, tāpēc Rimi Rīgas maratons novembra beigās atklājis ziemas sezonu savā virtuālajā skriešanas klubā. Šis klubs tika izveidots jau šīgada jūnijā un līdz ziemas sezonai dažādos izaicinājumos, sacensībās un skrējienos pulcēja vairāk nekā 20 000 dalībnieku. Tagad organizatori līdz pat martam kluba aktivitātēs cer iesaistīt vismaz 10 000 sportotāju.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) IKT nozares konferences DIGI->FIT 2020 ietvaros attālināti pasniegusi ikgadējo nozares balvu Platīna pele 2020. To jau tradicionāli saņem veiksmīgākie Latvijā radītie digitālie risinājumi, izcilākie projektu autori un izstrādātāji un jēgpilna tehnoloģiju pielietojuma paraugi sabiedrībā, biznesā, pārvaldē un izglītībā.
Kamēr X paaudzei, kas dzimusi XX gs. 70. gados, ir svarīgs savs īpašums un droši iekrājumi, tikmēr mileniāļi, kas dzimuši 80. gados un 90. gadu pirmajā pusē, drīzāk izvēlas aizraujošu dzīvi šeit un tagad.
Gan gripa, gan Covid-19 izplatās līdzīgi. Šie vīrusi var skart jebkuru, esot ciešā kontaktā – tuvāk par diviem metriem – ar jau saslimušo. Vīrusi tiek izplatīti ar pilieniem, kas rodas šķaudot, runājot vai klepojot, tāpat inficēties var, pieskaroties virsmai, uz kuras ir vīruss, un pēc tam pieskaroties sejai, mutei, degunam, acīm.
Piesātinājums ar speciālistiem optometrijas jomā Latvijā joprojām nav sasniedzis tādu pakāpi, kāda būtu vajadzīga. ''Mums aizvien nepieciešams ap 100 optometristu, lai uz valsts iedzīvotāju skaitu viņu būtu tik daudz, cik pienāktos,'' norāda optikas salona OptiO optometriste un Latvijas Optometristu asociācijas biedre Kristīne Detkova, piebilstot, ka tieši reģionos šo redzes korekcijas profesionāļu pieejamība ir sliktāka un speciālistu noslogojums – attiecīgi lielāks.
"Uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šībrīža vajadzībām un nākotnes tendencēm – attālinātu pakalpojumu nodrošināšanas platformas, produktus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," par šoruden Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros uzņemtajiem jaunajiem uzņēmumiem un biznesa idejām saka Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.
Katrs rūpnīcā tapušais gaismeklis vēl ir arī jātestē, lai noteiktu tā fizikālos parametrus – cik daudz un kādu gaismu tas izstaro, kādā intensitātē, tonī, virzienā, cik plašā laukumā u. tml. Tas palīdz saprast, cik un kādi gaismekļi nepieciešami, piemēram, konkrētā ielu apgaismošanas projektā vai kāda pasākuma gaismošanai, un ko no tiem var vai nevar sagaidīt.
Ikvienam Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam turpmāk būs iespēja bez maksas izglītoties jaunajā Digitālo prasmju pilnveides programmā Baltijā.
Novembris tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis. Šīs slimības izplatība pieaug visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Pacientu biedrība Latvijas diabēta centrs ik rudeni cenšas aktualizēt diabēta pacientiem būtiskus jautājumus, bet šajā novembrī nolēmusi uzrunāt arī tos, kuriem diabēts var potenciāli draudēt neveselīgu dzīvesveida paradumu un liekā svara dēļ. Viens no nopietniem riska faktoriem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kura alternatīva var būt dažādu necukura saldinātāju izmantošana. Atklājot diabēta mēnesi, pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Latvijas Diabēta centru tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes (RSF) pētījums Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences bērniem un jauniešiem un to iespējamā ietekme uz veselību.
Mūsdienās daudzas iepriekš nāvējošas slimības, laikus veicot diagnostiku, ir iespējams veiksmīgi ārstēt, turpinot dzīvot kvalitatīvu mūžu. Diemžēl nepareizu priekšstatu, baiļu un vienaldzības dēļ cilvēki izvairās no veselības pārbaudēm, apdraudot savu dzīvību. Visbiežāk šī tendence ir novērojama tieši stiprā dzimuma vidū. Novēlotas diagnozes dēļ vīriešu mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir vairākas reizes lielāka nekā sievietēm.
Šķiet, ka Rīgā un Pierīgā, tāpat citviet Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kuru mīļākais veikals ir Gemoss. Pat ja viņi tuvākā vai tālākā nākotnē nekaļ plānus par sava bāra, viesnīcas, restorāna vai kafejnīcas atvēršanu, te atrodamais trauku, virtuves piederumu, garšvielu, riekstu, žāvētu augļu un citu interesantu ēdamlietu plašais klāsts spēj iekārdināt jebkuras mājsaimniecības pārstāvjus. Uzņēmuma Gemoss pamatbizness ir bāru un restorānu aprīkojuma, preču un iekārtu tirdzniecība, maizes un konditorejas izejvielu tirdzniecība, trauku un pasākumu inventāra noma, kā arī riekstu un žāvētu augļu imports un to fasēšana mazumtirdzniecības iepakojumos.
Lielākā daļa jeb 81% ārvalstu studentu, kas mācās Latvijā, kopumā ir apmierināti ar studiju izvēli un pieredzi savā izglītības iestādē, taču vairākos aspektos ir daudz kritiskāk noskaņoti (87%) nekā ārvalstu studenti vidēji Eiropā, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) iniciētā Starptautiskā studentu barometra aptauja, kas pirmo reizi īstenota 17 Latvijas augstskolās. Pētījumā, ko veica Nīderlandes uzņēmums I-graduate, piedalījās 1339 Latvijā studējoši ārzemnieki.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri Leģendu nakti pašā oktobra nogalē rīko ik gadu, un tā notiks arī šogad, tiesa, ne tik apjomīgi un ievērojot visus piesardzības ierobežojumus pandēmijas sakarā. 31. oktobra vakarā savas durvis apmeklētājiem vērs un ciemos uz dažādiem īpašiem pasākumiem gaidīs kopumā 12 Latvijas pilis un muižas.
"Viss jau sākas un beidzas ar to, vai kāds ar jaunieti runā par viņa karjeru," sarunā ar Dienu saka Jānis Pāvulēns, psihologs un karjeras konsultants, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes lektors un pedagogu profesionālās pilnveides programmas Pedagogs karjeras konsultants vadītājs LLU Mūžizglītības centrā. Ja ar jaunieti tiek runāts, viņam ir vieglāk pašam izvēlēties un izlemt tālākos soļus savas karjeras veidošanā, bet, ja neviens ar viņu par šādiem jautājumiem īsti nerunā, viss notiek vai nu impulsīvi un spontāni, vai sekojot draugu, radu, vecāku ieteikumiem un priekšlikumiem. "Karjeras lēmumi pēc būtības nav nekādi ātrie lēmumi. Tos cilvēki parasti pieņem pēc ilgākas izvērtēšanas," piezīmē Pāvulēns.
Šogad – šoreiz 7. novembrī plkst. 12.15 – jau ierasti norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā, kas ikvienu Latvijā un jebkur citur pasaulē aicina praktiski pārbaudīt savas latviešu valodas pareizrakstības prasmes.
Vairāk stresa, vairāk slodzes darbā un sadzīvē, biežāka uzturēšanās iekštelpās, iespējams, kopumā arī mazāk kustību – tas viss rudenī un ziemā mēdz samazināt organisma dabiskās aizsargspējas. Tomēr cilvēka imūno sistēmu, kas ir galvenais sargkareivis cīņā pret mikrobiem un to izraisītām infekcijām, var stiprināt, īpaši piedomājot par galvenajiem imunitātes uzturēšanas pamatprincipiem: sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu, veselīgām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā.
