Bedru masveida remonts – autovadītāju drošībai(2)
Ikgadējais bedru remonts uz autoceļiem – viens no satiksmes drošībai būtiskākajiem un pamanāmākajiem VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs darbiem.
Guntars Gūte
Pētījums: Sabiedrību satrauc ABLV likvidācijas sekas(29)
Pretēji politiķu paustajam, ka ABLV bankai bijusi samērā neliela nozīme Latvijas tautsaimniecībā un banku sektorā un ka tās likvidācija neradīs būtiskas sekas, sabiedrība bankas likvidāciju un no tās izrietošās, kā arī vēl sagaidāmās sekas vērtē pārliecinoši negatīvi. Par to liecina valdības vajadzībām pasūtītas socioloģiskas aptaujas dati, kas nonākuši Dienas rīcībā.
Valsts valodas riņķadancis(7)
Savā ziņā neatzīstot Valsts valodas centra (VVC) atzinumu par neatbilstošajām valodas zināšanām, Daugavpils mērs Rihards Eigims ir noskaņots turpināt pildīt pilsētas mēra pienākumus, turklāt aģentūrai LETA viņš atzinis, ka ir gatavs cīnīties par savu taisnību arī tiesā. Eigims uzskata, ka viņa valsts valodas zināšanas ir pietiekamas, lai viņš varētu pildīt amata pienākumus, komunicējot ar iedzīvotājiem un amatpersonām un aizstāvot pilsētas intereses dažādās struktūrās.
Sveicam personu X jubilejā!(14)
Nesen vienā no sociālajiem tīkliem pamanīju bildi, kurā redzams kādā reģionālajā laikrakstā publicēts apsveikums jubilejā konkrētā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Viss skaisti līdz brīdim, kad nonāc līdz šai rindkopai: "Sirsnīgi sveicam visus aprīlī dzimušos un īpaši: 80 gados – vienu personu, 85 gados – vienu personu..."
Vajag saturu, ne brīvdienu(1)
Vakar likumdevējs spēra soli tuvāk tam, lai Latvijā kļūtu par vienu svētku dienu vairāk, proti, ar 71 Saeimas deputāta balsi "par" Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11. novembri jeb Lāčplēša dienu par oficiālu svētku dienu. Patlaban šī ir noteikta kā oficiāla atceres diena, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri 1919. gada 11. novembrī guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku.
Būtisks izaicinājums – finansējums ceļiem pēc 2020. gada
2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Vēsturiski tapušais autoceļu tīkls mūsdienām neatbilst(62)
Labas autoceļu kvalitātes nodrošināšanu traucē neadekvāti lielais autoceļu tīkls attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un līdz ar to nepietiekamais finansējums.
Uzsver zinātnes lomu attīstībā(2)
Satiksmes un sakaru nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts jomām, kas rada ap 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, taču vienlaikus tai ir nepieciešamība pastāvīgi attīstīties un pilnveidoties, lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos.
Kurš atbildēs: Izmantot iespējas, nevis palaist vējā(16)
Augsta līmeņa starptautiskas vizītes dod iespēju pateikt pasaulei, ko domājam, kas mums ir svarīgi, runāt par savām interesēm, saņemt un nodot nepastarpinātus signālus.
Skaļi lozungi OIK slogu sirmmāmiņai nemazinās(6)
Kopš gada sākuma dzirdēti un lasīti daudzi bēdu stāsti par pēkšņi daudzkārt pieaugušajiem elektrības rēķiniem mājsaimniecībām, uzņēmumiem, arī lauksaimniekiem, kam, protams, galvenais iemesls ir nu jau teju par lamuvārdu kļuvušais faktiski nodoklis – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb daudzu nīstā trīs burtu kombinācija – OIK.
Tehnoloģijas maina arī tabakas industriju
Kopš 2008. gada starptautiskā tabakas kompānija Philip Morris International (PMI), kas nodarbojas ar cigarešu un citu nikotīnu saturošu produktu ražošanu un tirdzniecību ārpus ASV esošos tirgos, ir investējusi vairāk nekā 4,5 miljardus ASV dolāru ( ap 3,68 miljardi eiro) zinātniskajos pētījumos, produktu un komerciālajā attīstībā, kā arī IQOS un citu bezdūmu produktu ražošanā ar mērķi radīt nākotni, kas būtu brīva no tabakas dūmiem.
Kreditēšanai vajag naudu, tās var nebūt(6)
Straujie un neprognozējamie notikumi finanšu sektorā liek domāt, ka Latvijā, iespējams, izmēģina jaunu sankciju mehānismu pret Krieviju, sarunā ar Guntaru Gūti pauž ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Uzsver Latvijas lomu tranzītā
Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību mainās pasaules ekonomikas tendences. Aizvien lielāku lomu preču apritē ieņem e-komercija, kas būtiski palielina tranzīta un loģistikas un to drošības nozīmi šajos globālajos procesos.
Kā intereses pārstāv banku asociācija?(3)
Latvijas bankām nāksies būtiski pārskatīt un mazināt klientu portfeļus, atsakoties no šaubīgiem klientiem – Guntaram Gūtem pauž Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA ) vadītāja Sanda Liepiņa.
Nenosist "dižbodē" laiku un cilvēciskās vērtības(48)
Nekādu Ameriku neatklāšu, nedaudz "pamoralizējot" par lielas daļas mūsu sabiedrības apziņā iesēdušos patēriņa kultūras domāšanu, aizvien mazāk laika pavadot ar saviem tuviniekiem, bet tā vietā ļaujoties "milzveikalu" vilinājumam ieslīgt bezgalīgā laika un naudas "dedzināšanas" kampaņā, kurā ar katru gadu iesaistās aizvien vairāk cilvēku.
Noteiksim, ka zāle būs zaļāka un debesis zilākas?(13)
Brīdī, kad kārtējo reizi kādam ienāk prātā ķerties pie mūsu valsts pamatlikuma, proti, Satversmes, nevilšus jau automātiski pārņem nepatika un neizpratne, ka atkal un atkal ar nosacītu regularitāti uzrodas cilvēki, pār kuriem, manuprāt, valda nepārvarama vēlme "atstāt savas pēdas vēsturē", savā izpratnē noderīgi "palabojot" konstitūciju. Varbūt arī skarbi tas izklausās, tomēr nekā citādi nespēju definēt kārtējo rosinājumu izdarīt grozījumus Satversmē, cerot, ka tagad zāle atkal būs zaļāka.
OIK afēras cena – vairāki miljardi eiro(35)
Tā vietā, lai reāli novērstu elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) slogu, Ekonomikas ministrija rada "dūmu aizsegu" OIK afēras piesegšanai, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).
Kravu tranzīts piedzīvo transformācijas(3)
Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) šobrīd izstrādā jaunu ostas attīstības programmu laika periodam no 2019. līdz 2028. gadam, līdz ar to ir būtiski analizēt paveikto iepriekšējās attīstības programmas ietvaros un ilgtermiņā sasniegtos rezultātus, akcentē Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, norādot, ka pēdējie desmit gadi jūras kravu pārvadājumos Baltijas jūras austrumu krastā raksturojami ar aizvien pieaugošu konkurenci starp reģiona ostām.
Stabilitāte dzelzceļa lietotājiem(4)
Šodien, 19. martā Satiksmes ministrija (SM) valdībā plāno iesniegt saskaņā ar Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam izstrādāto daudzgadu sadarbības līguma projektu starp valsti un va/s Latvijas dzelzceļš (LDz).
Skubināšana jau robežojas ar spiedienu ratificēt(22)
Satversmes pirmie divi panti nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Protams, tas visiem ir zināms. Vismaz tiem, kuri kaut reizi dzīvē kaut vai cilvēciskas intereses pēc lasījuši Satversmi. Taču šoreiz Satversmi atvēru cita iemesla dēļ – skatoties procesus ap bēdīgi slaveno Stambulas konvenciju, kas Latvijas sabiedrību sašķēlusi divās pretējās nometnēs. Pirmajos, kuri konvenciju atbalsta un rosina Saeimu ātrāk to ratificēt, un otrajos, kuri konvencijā saskata dažādus zemtekstus, slēptas sazvērestības un riskus Latvijas sabiedrībai.
Kas lācītim vēderā?(13)
Daudz tiek diskutēts par pēdējā laika notikumiem Latvijas finanšu tirgū un to ietekmi uz valsts reputāciju nākotnē, un tikpat aktīvi eksperti, organizācijas un valsts struktūras spriež par pasākumiem, kas Latvijai jāveic, lai atkoptos un attīrītos no šīs dubļu straumes. Tas, ka lietas labā kaut kas ir jādara, nav apstrīdams, tomēr jautājums ir par atsevišķu priekšlikumu mērķiem un jēgu.
Stendzenieks: Bauda cenzēt izlaiž saknes(34)
"Bauda cenzēt izlaiž saknes – šodien nobloķē vienu lapu, rīt cenzē jau atslēgas vārdus, pēc tam tēmas, un beigās tu attopies, ka tev ir ļauts tikai mazu kaķēnu bildītes likt, jo visu pārējo bloķē," intervijā saka reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.
Fiksēto tarifa daļu plāno arī gāzei(13)
Gāzes sadales uzņēmums GASO Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu mainīgo daļu un noteikt fiksētu maksu par pieslēguma uzturēšanu. Līdzīga principa maksājums jau ieviests par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem – fiksēta ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu un maksa par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām.
Bez pilnvarām un algas, bet joprojām amatā(17)
Kopš skandalozā vakara, kad pašlaik par korupciju aizdomās turētais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs teju tieši no lidostas kopā ar advokātu devās vizītē uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur ieguva aizdomās turētā statusu un nākamās divas naktis pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, notikušais riņķa dancis ap Rimšēviča būšanu vai nebūšanu LB prezidenta un arī Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa amatā jau pārvērties par tik lielu politisku un sabiedrisku farsu, ka, šķiet, lielākais Latvijas reputācijas risks ir pat nevis pagaidām ar konkrētiem faktiem neapliecināti pārmetumi Latvijas banku sistēmai par iespējamu saistību ar starptautiskām naudas atmazgāšanas shēmām, bet gan valsts pārvaldes nespēja tikt galā ar patiesībā sīku problēmu.
Autoceļu uzturēšanas jomā ziema nebeidzas februārī
Atbilstoši normatīvos noteiktajam va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ziemas dienesta dežūras 24 stundu režīmā veic no 1. novembra līdz 31. martam, taču, balstoties uz reālajiem laikapstākļiem, šis periods var tikt pagarināts, norāda LAU Ražošanas departamenta Uzturēšanas daļas vadītājs Vilnis Vigulis un piebilst, ka autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs ar atšķirīgu uzturēšanas līmeni un tiek uzturēti prioritārā secībā.
Sārts: Nesagatavotas valstis parasti cieš no informatīviem uzbrukumiem(13)
Svarīgi ir nepieļaut šaubu radīšanu vēlētāju apziņā par vēlēšanu rezultāta patiesumu, sarunā ar Guntaru Gūti akcentē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Pēkšņi liekā ABLV Bank. Sistēmiska vai tomēr ne?(53)
Izpētot publiski pieejamos datus par ABLV Bank un tās grupā ietilpstošajiem daudzajiem uzņēmumiem, diezgan skaidri redzams, ka ABLV Bank ir tautsaimniecībai sistēmiski nozīmīga banka.
Banku nobeidz uz aizdomu pamata(77)
Vēl pirms nepilnām divām nedēļām ABLV Bank bija starp trim lielākajām Latvijas komercbankām pēc aktīvu apjoma. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) 13. februāra paziņojums par plānu noteikt sankcijas ABLV Bank aizdomās par naudas atmazgāšanas shēmām un amatpersonu kukuļošanu radīja lavīnveidīgu notikumu gaitu, kas finalizējās naktī no 23. uz 24. februāri, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pieņemot lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank. Tas būtībā iezīmējis bankas darbības beigas.
Pauž aizdomas par nomelnošanu(3)
ABLV Bank valdes loceklis un atbilstības direktors Aleksandrs Pāže, kurš darbu bankā pēc paša iniciatīvas pametis 21. februārī, tajā strādājis vairāk nekā 15 gadu. Viņa pārziņā bija pārmaiņu vadība un dažādi kontroles procesi, tāpēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojums par bankas saistību ar naudas atmazgāšanu un korupciju šokējis viņu personīgi. Bankas vadība vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par iespējamu bankas nomelnošanu.
Lazdiņš: OIK reforma ir ierēdņu brāķis(24)
Ja netiks piedāvāts kvalitatīvs problēmas risinājums, zemnieku prasība par ekonomikas ministra demisiju paliks spēkā, sarunā ar Guntaru Gūti pauž biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.