Lazdiņš: OIK reforma ir ierēdņu brāķis

Kādi ir galvenie iemesli zemnieku iebildumiem pret elektroenerģijas rēķiniem? 

Ne tikai zemnieki, jebkurš patērētājs ir secinājis, ka viņam ir jauna pozīcija rēķinos, kas saucas obligātā iepirkuma komponente (OIK) par ampēriem. Maksu par ampēriem maksājām jau diezgan pasen – 2016. un 2017. gadā maksājām 0,27 centus, bet šobrīd maksājam jau 0,31 centu. Savukārt OIK par ampēriem atkarībā no pieslēguma jaudas veido vēl 0,7–0,9 centus par ampēru. Līdz ar to sanāk, ka mēs divas reizes maksājam par pieslēguma jaudu.
Mums, līdzīgi kā atsevišķos tūrisma segmentos, specifika ir tāda, ka ir nepieciešamas lielas jaudas, bet tām ir sezonāls raksturs. Diemžēl nianse ir tāda, ka, piemēram, kad tiek iegādātas iekārtas kaltes darbībai, pārsvarā to jaudu nosaka iekārtu ražotājs, un mums nav iespēju izvēlēties ievadjaudas apjomu, jo pretējā gadījumā ražotājs neuzņemas garantiju par iekārtas darbību. Savulaik – no 2016. gada līdz 2017. gada 31. augustam – bija spēkā pārejas noteikumi, kas lauksaimniekiem ļāva uz noteiktu termiņu samazināt jaudu. Tas nozīmē – ja man aktīvajā darba sezonā ir nepieciešama 300–500 ampēru pieslēguma jauda, es to attiecīgi izmantoju, bet sezonas beigās varēju samazināt to līdz 100 ampēriem, pilnībā nodrošinot normālu savas saimniecības darbību un plus vēl nodrošinot konkrētā objekta minimālās funkcijas. Tagad situācija ir mainījusies – no 2017. gada 31. augusta ir tikai viena iespēja – atteikties no šīm jaudām pilnībā, tas nozīmē, ka pieslēgums vispār tiek atslēgts. Loģiski, ka lauksaimnieki šo pozīciju nevar izmantot un rezultātā saņem šos ļoti lielos rēķinus, kas vidēji pieauguši par 60–80%, bet atsevišķos gadījumos pat par 100%. Protams, tas mūs neapmierina, un tāpēc šo jautājumu aktualizējām. 

Diskusiju rezultātā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka tiks atjaunota iespēja uz laiku pieslēguma jaudu samazināt, tikai jautājums ir par termiņiem – kad tas tiks sakārtots normatīvos. Katra diena ar esošo pieslēguma jaudu ar pašreizējiem nosacījumiem mums dārgi izmaksā, un mums nav laika mēnešiem gaidīt. Ir arī izteikts priekšlikums, ka tie uzņēmēji, kuriem nepieciešamās jaudas apjoms ir atkarīgs no sezonas, var izbūvēt otru pieslēgumu, tas tehniski nozīmē esošo pieslēgumu sadalīt divos atsevišķos – sezonas laikā būtu iespējams lietot pieslēgumu ar lielo jaudu, bet nesezonā – ar mazo. Taču te atkal jāatceras, ka lielajam pieslēgumam uz atteikuma periodu būs nulle jaudas – objekts būs pilnībā bez elektroenerģijas pieslēguma. Katram rūpīgi jāizvērtē, vai tas viņam der vai ne. Pozitīvais gan ir tas, ka pieslēguma sadalīšanu divos a/s Sadales tīkls (ST) ir gatavs īstenot par saviem līdzekļiem.