Dzirdi sevi iegavilējamies. Intervija ar teātra zinātnieci Edīti Tišheizeri
"Smadzenes tāpat ir muskulis, kas jātrenē," saka teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Undīne Adamaite
Dzintras Gekas jaunākā liecība
Dokumentālais stāsts Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts? atskatīsies uz notikumiem pirms 72 gadiem. LTV1 un Replay.lv 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst. 21.05 jaunākajā režisores Dzintras Gekas filmā savās atmiņās dalīsies cilvēki, kurus izsūtīja kā bērnus.
Vilnainā gaisma. Saruna ar japāņu dzejnieci Mari Konno
"Latvijā mani pārsteidza ziedu bagātība pilsētās un kautrīgie, bet laipnie ļaudis."
Mājas kino – dokumentālā kino jauda
Kinoteātra Kino Bize straumēšanas platforma Mājas kino šobrīd piedāvā vairāk nekā 60 dažādu filmu, tāpat arī regulārus pasākumus tiešsaistē. Šonedēļ platformas piedāvājums ir papildināts ar Vides filmu studijas izlasi. Tās ir sešas prestižos kinofestivālos godalgotas dokumentālās filmas, kas apliecina dokumentālā kino spēku pilnā jaudā.
Uzšķērž furunkulus. Regīna Ezera negrib neko mazāku kā būt tīra rakstniece
Tu tikai staigā līdzi sievietei ar suni pa mežiem un mājām, bet beigās jūties izbridies pa svešiem likteņiem kā savējo. Tapušas mūsdienu rakstnieku parafrāzes. Impulss – prozas karalienes Regīnas Ezeras valodas pasaule.
Čurkste blēdībās neieķērnājās. Klajā laistas Ansa Lerha-Puškaiša Pasakas par putniem. Kopā lasāmas bērniem un pieaugušajiem
Izdevums Ansa Lerha-Puškaiša Pasakas par putniem. Kopā lasāmas bērniem un pieaugušajiem ir oriģināls, izzinošs un skaists izdevums. Te ir gan gaviles par putnu atgriešanos, gan nopietna izziņa.
Saules akords
Kādi avoti darbina īstu talantu? Kāpēc tik bieži tas izpaužas kā ārdošs spēks?
Trakums nespēj izvērsties. Rakstu krājums Lasīšanas pandēmija izseko lasīšanas vēsturei Latvijas teritorijā
Vai klausīšanās ir jaunā lasīšana? Šis ir tikai viens no aizraujošajiem jautājumiem, kurus uzdod Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevums Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā.
Dar’ man, tēvis, planšetīti
Piektdien, 12. februārī, kultūrizglītības programmas Latvijas skolas soma koordinatori pašvaldībās un izglītības iestādēs, kā arī pedagogi – kopumā teju 300 programmas ieviesēji tikās informatīvā tiešsaistes seminārā.
Par šodienas Latviju taps jaunas laikmeta liecības
Ir paziņoti Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu konkursa Latvijas kods. Latvija šodien 2021. gada uzvarētāji. Konkursa devītajā pastāvēšanas gadā tiks atbalstīti pieci dažādi dokumentālie projekti.
Ķirzakas astes tvarstīšana. Intervija ar rakstnieku Andri Akmentiņu
"Tagad man ir sajūta kā daiļslidotājam, kuram obligātā programma ir beigusies un var noslidot kaut ko pēc savas izvēles. Uz pagātnes pusi es labprāt vairs nelīstu," saka rakstnieks Andris Akmentiņš, pabeidzis savu otro romānu Meklējot Ezeriņu.
Manas ļovenes! Valodas jautājums vienmēr ir bijis ļoti jūtīgs
Valodas jautājums vienmēr ir bijis ļoti jūtīgs. Sešas versijas – kāpēc tā.
Padzirdīja ilgu zirģeļus. Astrīda Kairiša (1941–2021)
"Strādāt ar viņu nemaz nav tik viegli un reizēm pat ne visai interesanti – aktrise ilgi un gausi ieiet sveša tēla pasaulē, bet, kad ceļš uz tēlu viņai sāk skaidroties, Astrīdai viss tiek piedots," – tā Nacionālā teātra dārgakmens aktrises Astrīdas Kairišas (1941–2021) talanta īpatnību savā laikā raksturojis režisors Alfrēds Jaunušans.
Sava laika kodu pierakstītāja. Jutu Anci Rombergu teātrī neinteresē sižeti – vai Anna mīl vai nemīl Pēteri
Pati nekad neparakstītos kā teātra kritiķe – saka Juta Ance Romberga. Kā tad? "Drīzāk – teātra darbiniece. Teātra cunftei piederīgs cilvēks," – viņas maizes darbs šobrīd ir gan reklāmas aģentūrā, gan žurnāla Teātra Vēstnesis redakcijā.
Kaimiņiene, kas visu redz. Intervija ar rakstnieci Laimu Kotu
Rakstniece Laima Kota uzrakstījusi romānu par periodu Anšlava Eglīša dzīvē, kam biogrāfijās parasti ir veltīts tikai viens teikums.
Astrīda Kairiša neiztērējās niekos. Mirdzēja klusajā gudrībā
Sniegbalti mirdzošā dienā mūžībā devusies vairāku skatītāju paaudžu mīlētā Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša (8.04.1941.– 13.01.2021.).
No Pērkona līdz zinātniskai konferencei. Barikādēm – 30
Tas bija drausmīgi auksts janvāris. Īsta spelgoņa. To tik labi atceros, jo vienīgo reizi dzīvē uzvilku tautiskās baltās adītās zeķubikses ar cauro vīli visā garumā. 1991. gada ziemā biju vidusskolniece – tautumeita, kas līdzīgi kā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija gatava atdot savu dzīvību par Latviju. Ja vajadzēs. Ļoti jau visi cerēja, ka nevajadzēs, bet nopietnajās sejās bija lasāms, ka iekšēji lēmums ir pieņemts.
Vienkārši ļāvām viņam būt. Tapis Raimonda Paula kinoportrets
Svinot maestro Raimonda Paula 85. dzimšanas dienu 12. janvārī, Latvijas Televīzijā tapusi dokumentālā filma Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls. To veidojis jau labi zināmais radošais tandēms – režisors un operators Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Henrieta Verhoustinska. Zinot abu veidoto mākslinieku portretu kvalitāti, veidot dokumentālo filmu par godu Raimonda Paula jubilejai pasūtījusi Latvijas Televīzija.
2020. gads kultūrā. Spēju dzīvot mākslā nekas nevar atņemt
Koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi ierasto lietu kārtību visās dzīves jomās. Kāds ir bijis 2020. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par svarīgākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā, dizainā un arhitektūrā.
Andris Kalnozols: Jūtos kā nepelnītu slavu guvis skrīveris
Andra Kalnozola pirmais romāns uzsit pa kabatu, aiz kuras, visticamāk ir sirds un kabatā – kāda kabaču sēkla.
Asins garša plus bezgalīga mīlestība. Intervija ar aktrisi Inesi Kučinsku
"Ir lomas, kuras tevi svilina gan saturiski, gan dvēseliski," saka Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska. Tāda ir arī Ričarda III loma Elmāra Seņkova izrādē Šekspīrs, kas viņai atnesa gada labākās aktrises godu.
Kāmītis ātri ēd gurķa šķēlīti. Intervija ar dzejnieku Kārli Vērdiņu
"Grāmata Gatavā dzeja tika rakstīta laikā, kad mēs jau visi apzinājāmies, ka dzīvojam viltus ziņu laikmetā," saka dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kurš pats ikdienā neapstājas "pie pirmās informācijas driskas".
Mazurka un vertikāles. Dailes teātra simtgade grāmatās
Uzrakstīt par teātri gadsimta garumā un par to, kas "darbina" aktieri? Vai tas maz ir iespējams? Izrādās, ir.
Tēvs būtu gandarīts. Pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi daudzpusīgi skars Sēlijas tēmu
Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku iedibina jaunu tradīciju un aicina interesentus piedalīties pirmajos Jāņa Stradiņa akadēmiskajos lasījumos. Šī gada temats: "Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā". Lasījumi akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai notiks 8. decembrī no plkst. 13. līdz 16.15.
Upe, kas nes cauri sienai. Intervija ar aktrisi un režisori Elitu Kļaviņu
Jaunā Rīgas teātra aktrise un dokumentālā kino režisore Elita Kļaviņa par Felicitas Ertneres brošiņu, Iļģuciema māsām un par to, kura tēla meklējumos nogriezusi savus garos matus.
Sims: te viņi mani vilka. Lēciens - filma, kas jāredz
27. novembrī filmu straumēšanas platformās Latvijas pirmizrādi piedzīvoja daudzos starptautiskajos festivālos novērtētās lietuviešu režisores Giedres Žickītes aukstā kara dokumentālais trilleris Lēciens/The Jump, kas ir Lietuvas, Latvijas un Francijas kopražojums.
Rakstnieku balsis pāri barjerām. Sākas festivāls Prozas lasījumi
Tiešraides video veido tikai nelielu daļu no kopējās festivāla programmas – galvenais uzsvars šogad ir uz Rakstnieces un Rakstnieka balsīm – gan filozofiskākā nozīmē, gan arī tāpēc, ka tās būs dzirdamas audio podkāstos, un ikvienam būs unikāla iespēja dzirdēt autoru jaunākos tekstus viņu pašu izpildījumā, turklāt jebkurā sev ērtā laikā un vietā – domāju, ka tas precīzi ietver rakstnieces un rakstnieka balss neatkarību – no vietas, laika, apstākļiem un izaicinājumiem, ko dažādie laikmeti mums liek priekšā.
Simbolisms ar Rīgas akcentu
Ginta Gerharde-Upeniece: "Šajā kultūras dialogā atklājas Baltijas valstu savdabība, un tieši šobrīd tās kā vienots ģeopolitisks
veselums no jauna sāk apzināties savas kopības priekšrocības un radošās dvēseles spēku"
Redzēt tumsā. Otru. Cilvēku. Pasniegtas Spēlmaņu nakts balvas
Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi
Par sevi jāstāsta vairāk. Iznācis grāmatžurnāls par Latvijas teātra pēdējās desmitgades procesiem
Novembra sākumā Baltijas Drāmas foruma laikā tika prezentēts Latvijas Teātra darbinieku savienības sadarbībā ar apgādu Zinātne izdotais grāmatžurnāls par pēdējo desmitgadi Latvijas teātra procesos Contemporary Latvian Theatre. A Decade Bookazine. "Manuprāt, mums vairāk par sevi ir jāstāsta uz āru. Tagad, tas notiek atsevišķu producentu un teātru līmenī," saka izdevuma idejas autore un sastādītāja Lauma Mellēna-Bartkeviča.