Pārāk karstajā gadu krāsnī
Aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis (20.05.1931.–12.12.2018.) teātrī, radio un operā piedzīvoja spilgtu mūžu
Undīne Adamaite
Nevienu mirkli nebija vienalga
Atsvešināties no tautas dzīvības neviendabīgās, pretrunīgi daudzbalsīgās pulsācijas – tas ir nožēlojami un agri vai vēlu draud ar traģiskām sekām ne vien valstsvīra, bet arī laikmeta dramaturga darbībā un liktenī – uzskatīja dramaturgs un sabiedriskais darbinieks Pauls Putniņš
Ābeļzieds pret granītu
Par asarām cilvēki kautrējas runāt, saka māksliniece Sarmīte Māliņa. Viņa ir saņēmusies savu pirmo personālizstādi nosaukt tieši tā – Asaras
Arno Upenieka maska kļuva aizvien caurspīdīgāka
Nacionālais teātris pagājušonedēļ, 30. novembrī, atvadījās no sava ilggadējā aktiera Arno Upenieka, kurš mūžībā devās 29. novembrī.
Nepalikt vecajos ierakumos
Edīte Tišheizere: "Apzinos, ka mans lēmums bija diezgan patētisks"
Intervija ar aktieri Gunāru Placēnu. Visu spēlēju kā varoņlomu
"Savas lomas es spēlēju kā traģēdiju! Raudāju pa īstam!" – saņemot Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, saka talantīgais komiķis, dailēnietis Gunārs Placēns, kura vārds vien cilvēku sejās izsauc labsirdīgu smaidu
Aizdod kokli, Vanemuine!
Eposs Kalevdēls/Kalevipoeg ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadu pēc tā pirmā izdevuma latviešu valodā apgāds Neputns laidis klajā jaunu eposa atdzejojumu.
Diskusija par romānu sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts. 13 lodziņu vēstures taisnē(9)
Iznākot sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts noslēdzošajam darbam – diskusija par fenomenu, kas atgādināja piemirstu parādību – grāmatu aizņemšanās un apspriešanas azartu
Labiņāki, bet ne mākslinieki
Teiksim, mākslas aksioma ir tā, ka mākslai jāiet realitātei pa priekšu, tai ir nojausmas, intuīcijas un paredzējuma funkcijas. Citādi tā nedos neko jaunu. (..) Pie tā ir jāpierod, tas ir jāapgūst. Kas varētu būt vienkāršāk, kā izlikties visusaprotošam un visupieņemošam? Bet tie būtu meli, un mūsu savstarpējās attiecības vairs nebūtu tīras.
Intervija ar rakstnieci Lēlo Tungalu. Lai mazbērni saprot
Igauņu rakstniece Lēlo Tungala par gudro mammu, kas ļāva būt tēta meitiņai, par Arteka šoku, igaunisko neuzticēšanos un šodienas mazajiem dzejniekiem, kuri bez honorāra negrib rakstīt
Zelta saktas. Burbuļsakta(1)
Latvijas Banka 8. novembrī izlaidīs zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Burbuļsakta (monētas nominālvērtība ir 75 eiro).
Flīģelis ar svētīgu likteni
Himna ir dziedāta barakās, ārvalstu vizītēs, pēc izšķirīgām uzvarām sportā
Intervija ar dzejnieci Annu Rancāni. Es vienalga par to rakstīšu(4)
"Man ļoti patīk ceļot, bet tā vieta, kur tu dzīvo, vienalga ir tikai viena," – dzejniece Anna Rancāne par valodu, fotografēšanu, Londonu un pierobežu
Savu Bārbeli nedzird(1)
Zinātnieks, kurš izgudros nečaukstošus ietinamos papīriņus, būs pelnījis Nobela prēmiju uz līdzenas vietas
Visu darīšu aiz kadra(1)
LTV arhīvs nav iedomājams bez Mārītes Balodes raidījumiem un filmām
Intervija ar dejotāju Lizbetu Gruvezu. Dzeja un muskuļi
"Dejā es varu būt viss – vīrietis, bērns, vista, klavieres. Jebkas!" saka pasaulslavenā beļģu dejotāja un horeogrāfe Lizbeta Gruveza.
Lībiešu valoda ir ietekmējusi visu Latviju no Nīcas līdz Zilupei(4)
Cilvēki neaizdomājas, kā tas ir, kad tev ir valoda, bet tu ar to neko nevari izdarīt – saka jaundibinātā pirmā Lībiešu institūta pasaulē vadītājs Valts Ernštreits.
Ezers zirgu stallī un citi draugi
Jaunā teātra grupa Kvadrifrons ir spara pilna Rīgas cirkā iepūst dzīvību
Pienākums šķirot vērtības
Ēlerte: jaunās paaudzes pētnieki spēj mūs ielikt plašākā Eiropas kontekstā
Kapitāli
Jāmācās no jauna projektus gan pieteikt, gan izlasīt un novērtēt
Koka trešā dzīve izstādē Dizaina sala 2018 Ķīpsalā
Pirmā doma, redzot vecus dēļus un brusas, – jāsadedzina, taču mākslinieku pāris Zane un Reinis Maskavi no Honey Furniture vienbalsīgi saka – vediet pie mums! Viņi nodarbojas ar senu un nolietotu koku pārveidošanu, radot mūsdienīgas mēbeles.
UNESCO izaicina mantojuma stāstniekus
"Būtiski ir izvērtēt mantojuma nozīmi: vai mantojums izzūd, piedzīvo pārvērtības, nekad iepriekš nav apzināts, nav plašākai sabiedrībai pieejams vai zināms, nav citādi nododams citiem? Vai tu spēj dot savu personīgo pieredzi un zināšanas mantojuma stāsta veidošanā? Radot stāstus par kultūras un dabas mantojumu, palīdzēsim saglabāt vērtības, kas padara mūs tik īpašus savā identitātē un vēsturiskajā spēkā," saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, aicinot no 8. līdz 14. oktobrim ikvienu atrast mantojuma stāstu savā ģimenē vai apkaimē, lai iemūžinātu to klausāmā, skatāmā vai lasāmā veidā un dalītos stāstā ar citiem.
Rakstnieks kā mēslvabole(1)
Redz jau tagad – Dace Vīgante rakstniecības džungļos atradusi savu taciņu
Ābolu ķocis. Lulū Dailes teātrī. Apnikums un tukšums Ēdenes kaislību dārzā(3)
Franks Vēdekinds. Lulū. Dailes teātris. Režisors Dž. Dž. Džilindžers Lomās Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Andris Bulis, Dainis Grūbe, Mārtiņš Upenieks, Dainis Gaidelis, Lelde Dreimane. Tuvākās izrādes 4., 12., 25., 26. oktobrī, 4., 13., 22. novembrī
Vāgnera vēnu mūzikas līkne(1)
Viesturs Kairišs: nemitīga iešana pa cerības, mīlestības un garīgas kaisles pārpilno apli
Intervija ar režisoru Elmāru Seņkovu. Mums trūkst vēja, lai mēs nekļūtu remdeni(5)
Režisors Elmārs Seņkovs pirmo reizi piedzīvojis satricinošu satikšanos ar Raini. Šodien Latvijas Nacionālajā teātrī notiks viņa iestudētās lugas Pūt, vējiņi! pirmizrāde
Trauksmainā ģēnija drošā aizmugure
Vilis Daudziņš un Mārtiņš Meiers poētiskā lekcijā atdod vēsturiskajai atmiņai Eduarda Veidenbauma brāli Kārli
Ko saka daba. Tevī un pilsētā
Homo novus šogad liek akcentu uz starptautisku komandu kopdarbiem
Pirmoreiz Latvijas Radio teātrī skanēs Aspazijas nepabeigtā luga Ragana
Pirmo reizi Latvijas Radio atskaņos tik apjomīgu teātra uzvedumu, kurā piedalās tikai Latvijas Kultūras akadēmijas topošie aktieri. Aspazijas lugas Ragana lomās viss Leļļu teātra aktieru kurss, kuri 1. septembrī uzsāks noslēdzošo studiju sezonu.
Ko tu fotografētu, ja nebūtu ieslodzījumā? Pāri mūriem
Latvijas kinovēsturē būtiskas ir dokumentālā kino meistara Herca Franka filmas Aizliegtā zona (1975) un Augstākā tiesa (1987), kurās režisors ieskatījās aiz dzeloņdrātīm, pat nāvinieka kamerā, mēģinot vienkārši saprast, kas notiek šajos cilvēkos. Šoreiz paskatīties uz pasauli ieslodzīto jauniešu acīm aicina franču fotogrāfs Žeremijs Jungs.