Mūsu sirdīm var būt arī vairākas istabas
"Paņemot dzīvnieku, ir svarīgi apzināties, ka, jā, viņš nomirs," saka psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.
Undīne Adamaite
"Tie vairs nav tie paši krievi..." Gleznotājai Aleksandrai Beļcovai veltītā izstāde atklāj neredzētus eksponātus
Viņa patiesi bija gara aristokrāte, un tā vislabākais liecinieks ir viņas māksla – tā par savu māti, mākslinieci Aleksandru Beļcovu, rakstījusi mākslas zinātniece Tatjana Suta. No 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules.
Viņš pats dega diennaktīm. Mihails Gruzdovs (1953–2023)
Mūžībā devies aktiermeistarības un režijas pedagogs Mihails Gruzdovs (12.12.1953.–12.02.2023.), kurš studentiem mācīja "nejaukt omleti ar Dieva dāvanu"
Visikuma ceļš, triec mani! Ripini, vel! Intervija ar rakstnieku Andri Akmentiņu
"Tu vari skatīties uz džeku, kurš strādā ar pneimatisko āmuru, un saukt viņu palīgā īsināt tekstu," – Andris Akmentiņš sadzejo Laimīgas beigas un dalās rakstīšanas pieredzē
Zvans bez mēles. Intervija ar režisori Ināru Kolmani
"Nora Ikstena filmu ir redzējusi, viņai patika. Tas man bija nozīmīgs prieka brīdis. Nora teica, ka uzskata – filma ir neatkarīgs mākslas darbs," saka filmas Mātes piens režisore Ināra Kolmane
Mākslinieks Jānis Straupe: Vēlējos radīt mazliet ačgārnu iespaidu
"Gribu radīt iespējami maz saskares punktu ar zemi," saka mākslinieks Jānis Straupe.
Es vairs nepūlēšos. Intervija ar teātra kritiķi Valdu Čakari
"Absurds, manuprāt, ir veids, kā saglabāt mieru," saka teātra kritiķe, zinātniece un pedagoģe Valda Čakare
Daiga Upeniece: Šajā izstādē varēs dzīvot stundām
Izstādes Indija – tradīciju zeme veidotāji aicina, ienākot Indijas kultūras telpā, nolikt malā visas klišejas
Atstrīdēšanās maigais spēks. Rīgas cirka izrādes Ziemassvētku putekļi recenzija
Vairs nav uzkurbulētā priekā korī jāauro, lai parādās Salavecis un Sniegbaltīte, mazliet apcerīgs Ziemradzis sīra ratā izvirpuļo pats un apber mūs visus ar zelta putekļiem tā, ka pietiek gluži katram jaunās cirka arēnas viesim.
Pacelt galvu no puraviem. Intervija ar režisoru Valteru Sīli
"Skatītājiem ir iespēja padomāt – ha, kurš tēls tad es esmu
šajā kompānijā?" – režisors Valters Sīlis kopā ar četrpadsmit aktrisēm pārbauda inscenētāja prasmes uz Nacionālā teātra lielās skatuves
Sajūta, ka esi bijis piedzīvojumā. NN nakts nominantu diskusija
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nominantes rituālajā NN nakts diskusijā par jēgu, labu apgaismojumu un gandarījumu atrast kaut vai vienu precīzu vārdu
Harijā Liepiņā pulsē XX gadsimta mutulis
Tā ir kā triloģija – saka režisors Guntis Lēmanis, kurš kopā ar scenāristi Ilzi Strengu radījuši dokumentālo filmu par aktieri Hariju Liepiņu (1927–1998).
Kristīne Ilziņa: Savas atmiņas varēju šķetināt kā adījumu
"Procesa gaitā mani pārsteidza, cik daudz var atcerēties," – Kristīne Ilziņa uzrakstījusi savu pirmo stāstu krājumu Es neliecināšanu pret jums
Lai laimīgs!
Vai jums nav tā, ka visvairāk gribētos paklusēt? Liekas, ka visa ir par daudz. Arī vārdu. Vārdu jo īpaši
Graujoši interesanti. Intervija ar pētnieci Ievu Struku
"Skrupulozi iet cauri visai daiļradei, atstāstīt un analizēt sižetus – tas nevienam īsti nav vajadzīgs. Jāsaka – lasiet paši vai palieciet nezinot," – monogrāfijā par Anšlavu Eglīti pētniece Ieva Struka gājusi citu ceļu.
Grāmata kā grēksūdze un piemiņas zīme
Kā uzrakstīt par savu spalvaino lolojumu tā, lai arī citi gribētu lasīt un redakcija izdotu pat grāmatu? Apkopojam divas pieredzes.
Rozā koki. Saruna ar Montas Kromas monogrāfijas zinātniskajiem redaktoriem Jāni Ozoliņu, Kārli Vērdiņu un Arti Ostupu
"Tas, ko Monta Kroma izdarīja latviešu valodā ar modernisma dzeju, ir kaut kas īpašs," uzskata grāmatas Monta Kroma: dzeja un refleksija zinātniskie redaktori Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups.
Dzejnieku izvēle bija mokas. Contra 18 latviešu dzejniekus pulcinājis antoloģijā igauņu valodā
Igaunijas vēstniecībā Rīgā 7. decembrī mirdzēja eglīte un skanēja dzejoļi. Savus dzejoļus lasīja Ingmāra Balode, Agnese Rutkēviča, Toms Treibergs, Jānis Tomašs, bet Contra (īstajā vārdā – Marguss Konnula) – atdzejojumus igauņu valodā.
Hermanis kā cukurvates pārdevējs. JRT izrādes Dzimšanas dienas kūka recenzija
Izrādei Dzimšanas dienas kūka Jaunajā Rīgas teātrī ir visas iespējas ilgstoši pulcināt pilnu zāli un likt cilvēkiem
slaucīt acis
Kauņas gads. Olimpisks un intīms. Noslēdzas Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads
Uzveduma darbība, aizlaiku tēliem izcīnot gaismas un tumsas cīņas un topot par atvērtiem Kauņas iedzīvotājiem ar jauno līgumu kabatā, Žalgiris arēnā tika izspēlēta ūdenī līdz potītēm. Kauņas laikmetīgā mīta triloģijas noslēdzošās daļas Kontrakts dalībnieki, pārvarot ūdens pretestību, radīja nepārejošu dinamisku spriedzi.
Dzeja kā elpas vilcieni. Dabiski un nesamocīti. Atklāta Linarda Tauna simtgadei veltīta izstāde
"Neviens students nav jāpārliecina par Linarda Tauna dzejas suģestiju," saka literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.
Mazai tautai jābūt kā vilkam. Nacionālajā bibliotēkā skatāma Baltijas mākslinieku ilustrāciju izstāde
Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) no 30. novembra līdz 2023. gada 31. janvārim skatāma Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieku ilustrāciju ceļojošā izstāde Skriet ar vilkiem.
Uzstāšanās kā tests. Šī gada Prozas lasījumus caurvīs patvertnes, patversmes, slēptuves tēmas
No 5. līdz 11. decembrim Rīgā norisināsies Starptautiskais literatūras festivāls _Prozas lasījumi 2022, kurā ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstāsies dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki, kā arī viesi no ārzemēm.
Dzīvoklis sievietes dziļumā. Lauras Grozas izrāžu diptiha Mājoklis. Komentāri recenzija
Mākslinieces apvienojas sieviešu māsībā un spēkā, lai bez
mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem ar XXI gadsimta
sieviešu pašapziņu un atraisītību runātu tikai un vienīgi par
savām sajūtām.
Sinfonietta Rīga uzstāsies Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouws
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē muzicēs pasaulslavenajā Amsterdamas koncertzālē. Pie orķestra diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs un Latvijas klausītājiem labi pazīstams mūziķis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks.
Rotkho mēs nevarējām nenovērtēt. Cildinātas virsotnes 2021./2022. gada Latvijas profesionālā teātra sezonā
Savā pietiekami lielajā žūrijas pieredzē pirmoreiz biju situācijā, kad ļoti daudzi lēmumi tika pieņemti vienprātīgi. Mēs daudz strīdējāmies, izvirzot nominantus, bet ne lemjot par laureātiem, – atklāj Spēlmaņu nakts žūrijas priekšsēdētāja teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Esam atļāvušies būt sentimentāli. Latvijas Televīzijā būs skatāma dokumentālā filma Paula un ceļš
Pagājušogad Laubes namā Pārdaugavā tika atklāta multimediāla, ļoti intīma un atkailināta izstāde Paštrokšņi. Tā balstījās Paulas Tisenkopfas vēža pieredzes stāstā.
Ciest nav darbība. Intervija ar skatuves runas pedagoģi un režisori Ainu Matīsu
"Kāpēc mums liekas, ka cilvēks būs neinteresantāks, ja viņam būs izkopta runa?" retoriski vaicā skatuves runas pedagoģe un režisore Aina Matīsa.
Cilvēks ir radošs jebkurā dzīves posmā. Tapusi dokumentālā filma par Vari Braslu
Savu dzīvi sāk mākslas darbi, kas tapuši specifiskajā Covid-19 pandēmijas laikā. Tikko Latvijas Televīzija demonstrēja režisora Ivara Zviedra dokumentālo filmu Bahs pret covid. 17. novembrī LTV1 21.10, vēlāk Replay.lv būs skatāma režisores Lienes Eicēnas un scenāristes Henrietas Verhoustinskas dokumentālā filma Es neesmu klaviernieks.
Es nezinu, kā tev pieskarties. Liepājas teātra izrādes Yen recenzija
Režisors Dmitrijs Petrenko turpina sāpīgi un smalkjūtīgi
vest teritorijā, kur visi esam ievainojami un neaizsargāti,
ne tikai trīs cilvēkbērni un suns no sociāli nelabvēlīgas vides.