Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Es domāju © DIENA

Es domāju, tātad es esmu. Renē Dekarts XVII gadsimtā to pateica tikai vienreiz, bet cilvēki to atkārto atkal un atkal līdz pat XXI gadsimtam. Es atskatos, tātad es atceros. To saku es, bet to noteikti kāds jau ir teicis pirms manis.

Jūtas © DIENA (7)

Par šo es biju domājusi paklusēt, lai neuzjundītu jūtas, lai nebūtu tā, ka izklausās tik interesanti un jūs arī būtu gribējuši redzēt, bet tad izrādās, ka viss beidzies un nav apskatāms.

Laimīgu prezentāciju! © DIENA (1)

Tā ir katra paša izšķiršanās, cik patiesam būt, atbildot uz jautājumu, kā esi pavadījis aizgājušo desmitgadi.

Vēstule par gaismu © DIENA (5)

Mīļo Ziemassvētku vecīt, rakstu tev vēstulīti. Man iet labi, neko īpaši nevajag, bet, ja nav grūti, es tomēr būtu priecīgs par divām dāvaniņām.

Caur skujām © DIENA (1)

Protams, ne viss šajā Ziemassvētku piedāvājumā ir tik īsts, kā to mālē, bet brīdī, kad maciņš visiem vaļā stāv, darbs kūsāt kūsā.

Atomino © DIENA

Esmu sevi pieķērusi, ka telpas interjeru nupat jau kā pusaudzis vērtēju pēc kontaktligzdu pieejamības telefonalādēšanai.

Banāns un slava © DIENA (8)

Lielveikalā bieži nopērku vienu ābolu, apelsīnu vai banānu. Tieši vienu, nevis kilogramu vai puskilogramu.

Radikālā deja © DIENA (1)

Piedzīvoju trīs lieliskas radikālās dejas izrādes. Pirmdien, 25. novembrī, Sieviešu stendapu. Otrdien – horeogrāfes Alises Madaras Bokalderes izrādi Lolojums. Trešdien – operāciju Gaiļezerā.

Procesi un rituāli © DIENA (6)

Eiropas Kinoakadēmija ir organizācija, kas gadu no gada cīnās, lai uzturētu Eiropas kino vienotību vai vismaz tās ilūziju.

Atnesiet zivi! © DIENA (5)

Sēdēju ceturtajā rindā un grozījos – visu laiku gribējās paskatīties uz tiem skaistajiem cilvēkiem zālē. Par laimi, ik pa brīdim kāds no viņiem kāpa uz skatuves, lai viņus varētu aplūkot pamatīgāk. Runa, protams, ir par Spēlmaņu nakti viņnedēļ, bet ar mani tā notiek visās oficiālajās ceremonijās.

Pēc incidenta parkā © DIENA (4)

Radikāli polārie viedokļi par Spēlmaņu nakts ceremoniju uzrāda skatītāju atšķirīgos priekšstatus par teātra sezonas rezumējošā notikuma formātu.

Šajā tramvajā © DIENA

Ikgadējā Austras balva ir nonākusi pie sava īpašnieka, ar to ir uzsvērts kāda noteiktā laika nogrieznī tapuša vai iznākuša mūzikas albuma nozīmīgums. Balva tika radīta kā alternatīva jau pāris gadu desmitus piešķirtajai Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai, kas kopš nesena laika beidzot tiek arī saukta par to, pēc kā izskatās, – par Zelta mikrofonu.

Telefonā nedziedāt © DIENA

Skatītāju tūkstoši pie lieliem un maziem ekrāniem apliecina dažas svarīgas patiesības.

Mūžības untumi © DIENA (1)

Novembris ir kā krustvārdu mīkla, kurā mēs paši sev esam jautājumi, uz kuriem cenšamies atrast atbildi.

Latvijas kino ir ieguvis pārliecinošu daudzšķautņainību, un Latvijas vārds izskan Eiropas Kinoakadēmijas balvu nomināciju sarakstā.

Domāju, ka mūsdienu Latvijā baznīcā neviens neuzdrīkstētos ierīkot grāmatnīcu, mākslas centru, krogu vai dzīvokļus. Pat ja gribētu un būtu potenciāls, bailes no kolektīvām dusmām un trakiem komentāriem internetā būtu lielākas par iespējamo piedzīvojumu un labumu. Varbūt tāpēc, ka padomju laikos postītas, tagad baznīcas žēlo un atjauno, bet cik bieži tajās ieiet? Pavisam maz.

Atmiņas nenoliedzami ir vērtīgs izziņas materiāls un raisa klātbūtnes sajūtu, bet būtu pelnījušas arī zinātnisku redakciju.

Vai nu tā ir vecuma pazīme, vai meditācijas trūkums saullēkta brīdī, bet mani sāk kaitināt arvien parastāki ikdienas sīkumi.

Rudens ir atnācis ar šokējošām, melnbaltām ziņām, kas svētdien ielauzās "sejgrāmatas" algoritmu saprogrammētajā ziņu lentē.

Oktobris ir tas brīdis, kad cilvēks iekšēji sagatavojas tumsas laikam. Tumsa mūs visus sāk diriģēt bez izņēmuma, mēs kļūstam lēnāki, miegaināki un, iespējams, saprotošāki cits pret citu. Ziemeļu lielveikalos sāk parādīties pirmie mandarīni, fona mūzikā neizbēgami iezogas dziesmas par ziemu, salu un Ziemassvētkiem.

Šodien