Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Neizlasītās vēstules © DIENA (1)

Nesen sociālajos tīklos pamanīju kādas sievietes ierakstu, kurā viņa aprakstīja detektīva cienīgu atgadījumu ar kādu vēstuli.

Svētkus visiem © DIENA

Apskaužu visus, kuri vēl nav paspējuši un tāpēc brīvajās svētku dienās noskatīsies Billi, Mērijas ceļojumu un Bohēmista rapsodiju.

Sajūtu mērīšana © DIENA (3)

Piederības sajūta un mīlestība ir lietas, kuru izteikšanai mērvienības vēl nav izgudrotas, nemaz nerunājot par valstsgribu

Simtgades paģiras © DIENA (21)

Kamēr decembris noklāj zemi ar baltu, skopu sniegu, Latvijas simtgades svētku baltais galdauts vēl klāj sabiedrības galdu.

Asaru lāstekas © DIENA (3)

Latvijā esot ātrākais internets pasaulē, un šis fakts labi sadzīvo ar īsāko atmiņu - šeit nav krogu kultūras ar vietām, ko atceras mūsu senči

Ko tur liegties – kad esat pilsētā, publiskā vietā, reizēm sāk spiest vēdera lejasdaļā un ir steidzami jādomā, kā šo smagumu izbeigt. Ir ļaudis, kuri var ātri izdarīties virs jebkura cauruma, es drīzāk piederu pie kaķiem, kas staigā ap kastīti, pakašājas un septiņas reizes nomēra, pirms nogriež.

Iestājas klusums © DIENA (1)

Austras balvas rezultāti neizraisa masu ažiotāžu, un tāpēc tā saglabā savu nozīmi. Vismaz pagaidām, kamēr popularitāte nav vērtēšanas kritērijs

Jaunības uzvara © DIENA (1)

Izrādes Dvēseļu utenis uzvara Spēlmaņu naktī dod stimulu neatkarīgajiem teātriem un atalgo jauno aktieru entuziasmu, sniedzot iedvesmu nākotnei

Piederības lepnums © DIENA (1)

Analizējot nacionālo lepnumu, varētu uzskaitīt dejas un nedejas impulsus, kas Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā likuši raudāt.

Arhitektu kopiena šogad tikusi pie jauna dokumenta savas nākotnes morālajam un estētiskajam ietvaram – Davosas deklarācijas, ko pieņēma Pasaules ekonomikas forumā satikušies Eiropas kultūras ministri.

Žūrijas lēmumi nav vienīgais temats, par ko šogad domāt pēc Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps piešķiršanas

Novembris ir mans mīļākais gadalaiks. Tumsas režīma un pulksteņu pagriešanas laiks man vienmēr ir atgādinājis sievieti, kura uzvelk melnu samta kleitu un rāmi gaida sauli atpakaļ.

Nezinu, vai deviņus gadus vecā Sofija turpina mācīties citā mūzikas skolā, nezinu, vai mamma viņu vadā uz nodarbībām Rīgas centrā, bet mikrorajona mūzikas skolas durvis viņām ir slēgtas un atslēga nolauzta. Meitenītei bija labas sekmes čella klasē, taču reiz pavasarī, kamēr viņa vingrinājās, aiz klases durvīm maza vibrēšana ar saknēm dziļi zemes garozā izraisīja cunami, kas aizslaucīja kuslos mūzikas skolas sapnīšus.

Šodien