"Ja ir vismaz viens cilvēks, kas bauda manu dziedāšanu, man viņa dēļ ir jāgatavojas un jāuztur sevi formā," uzsver Latvijas Nacionālās operas tenors Mihails Čuļpajevs, kurš gaidāmajā Džoakīno Rosīni operas Pelnrušķīte pirmizrādē atveidos princi donu Ramiro.
Teatro Massimo ir Palermo simbols – nevis kultūras simbols, bet pilsētas galvenais simbols. Saruna ar Teatro Massimo intendantu Frančesko Džambroni, kurš ir pārliecināts – teātrim ir atbildība sabiedrības priekšā un nepārvērtējama loma pilsētas dzīves uzlabošanā
"Tas ir izaicinājums – parādīt, ka lībiešu kultūrtelpa eksistē starp mums normālā dzīvē,"– māksliniece Zane Ernštreite un fotogrāfe Agnese Zeltiņa kopīgā projektā iemūžina un mēģina izprast lībiešu "ir/navu".
Koncepcija, raksturs, attieksme un stils. Kanādiešu mecosoprāns Emīlija D’Andželo savā soloalbumā enargeia pēta jaunas skaņas un aizved klausītājus mūzikas ceļojumā no XII līdz XXI gadsimtam
"Es domāju, ka mākslai ir jāsatricina, pēc tam pats vari izdomāt, ko tu darīsi ar šo satricinājumu," – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa par saviem radošajiem jaunumiem, šaubām un slinko iekšiņu, kas māksliniekam atņem brīvību.
Mūziķim ir jāaizmirst, ko citi no viņa gaida. Itāļu pianiste Beatriče Rana stāsta, kā spert soli no konkursu pasaules reālajā koncertdzīvē, un dalās pārdomās par Eirovīzijā triumfējušo rokgrupu Måneskin
"Vienmēr vēlos atrast formu, kas līdzinātos pasakai," uzsver itāļu čellists un komponists Džovanni Sollima, kuram bija plānota uzstāšanās festivālā Čello Cēsis.
"Mēs nevaram mainīt pasauli, bet kultūras sektors var veidot izpratni par nopietnām tēmām," uzsver Briseles Karaliskās operas vadītājs Pēters de Kaluve. Viņš ir pārliecināts, ka operu vairs nedrīkst pasniegt kā kulināriju
"Sapratu, ka tagad par to onkuli interesēšos visu mūžu," – režisors Pēteris Krilovs par agrā jaunībā diennakts laikā izlasīto Ulisu un kaifošanu, ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem iestudējot izrādi Dublinieši Miera ielā.
"Man patika, kā par grāmatu teica mana krustmāte – var just, ka tu aizvien labāk jūties savā ādā. Cik precīzi!" – dzejniece Ieva Rupenheite par īpašajām attiecībām ar augustu, Sārnates radio un to, kā palaist, bet nepalaist sievieti.
"Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā var piedzīvot mākslas notikumu, kas nav vienkāršots," uzsver Ravennas festivāla mākslinieciskais vadītājs Franko Mazoti. Sarunā ar KDi viņš dalās pārdomās par to, kas notiek mūsdienu kultūrā
"Es neko nemēģinu darīt speciāli, tas nav manā raksturā, es tikai cenšos dziedāt pēc iespējas labāk," apgalvo opermākslas leģenda, amerikāņu soprāns Renē Fleminga. Viņas uzstāšanās Latvijā ir vēsturisks notikums
"Nevar aizbraukt uz lielu pasaules muzeju un teikt – vēlamies jūsu kolekcijas simt meistardarbu no Rafaēla līdz Pikaso" – Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece par 10 gadu jubilejas izstādi un par to, ko nozīmē strādāt pēc augstākajiem standartiem
"Bieži domāju par to, ka, pateicoties Zentas Dzividzinskas paaudzes sievietēm māksliniecēm, manas paaudzes sievietēm ir budžets un izstāžu iespējas," uzsver austriešu māksliniece Sofija Tuna, kura izstādē Rīgā ir pievērsusies Zentas Dzividzinskas arhīva izpētei
"Šis neparastais laiks ir būtisks pagrieziena punkts, pēc kura mūzika tikai retajam būs kā vienīgā nodarbošanās dzīvē," saka grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine
"Iegūstot varu, viņš vienlaicīgi jau sāka izciest sodu," – rakstnieks Māris Bērziņš ir pabeidzis romānu Nākotnes kalējs, bet ne minējumus, kāds īstenībā bija Vilis Lācis
"Pērnavā es diriģēju labāk nekā jebkur citur, jo zinu, ka šeit mani klausās jaunie diriģenti, kuri apmeklē meistarklases," saka igauņu maestro Pāvo Jervi, kurš jau vienpadsmito reizi sarīkojis Pērnavas Mūzikas festivālu
"Nav problēmu būt kosmopolītam. Problēma ir būt cilvēkam, kas izjūt piederību savai zemei," uzskata izcilā operdziedātāja Krasimira Stojanova, kura svētdien, 8. augustā, dziedās Siguldā