"Gribēju radīt līdzsvarotu, modernu skatījumu uz vēsturi," saka izstādes Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē kurators vēsturnieks Jānis Šabanovs
"Viss rāda, ka mums ir kopīga ziemeļu kultūras virtuve, nevis tikai atsevišķa Igaunijas, Latvijas un Lietuvas virtuve," saka igauņu diriģents Tenu Kaljuste, kurš 17. decembrī Rīgā diriģēs Bēthovena Svinīgo mesu
Dziedātāja Lorete Medne beidzot izdevusi debijas albumu Desmit reizes par viņu, kas gan neesot pandēmijas produkts, jo ierakstīts jau pirms četriem gadiem
Dzejnieks Arvis Viguls iecienījis intensīvu dzeju, kas ir stipra kā vērša astes buljons. Rudenī iznāca viņa ceturtais krājums, bet pavisam drīz decembrī savu dzīvi sāks kopā ar domubiedriem veidotais jaunais literārais žurnāls Strāva
"Koncertzāle joprojām ir mana prioritāte, un es darīšu visu, lai līdz amata termiņa beigām mēs maksimāli pietuvotos brīdim, kad tiks ielikts tās pamatakmens. Savukārt ar pārējo veicies pat labāk, nekā biju cerējis," uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis
"Pat ja publika sēž maskās, acis ir tik svarīgas! Aplausi un acu skatiens man ir būtisks enerģijas avots," uzsver ērģelniece Iveta Apkalna, kura piedalīsies Latvijas 103. dzimšanas dienai veltītajā koncertā Liepājā
Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11. novembrī plkst. 20 tiešsaistē sociālajos tīklos būs skatāms orķestra Rīga koncerts Latviešu karavīru dziesmas, kurā orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents Valdis Butāns muzicēs kopā ar Latvijas Nacionālās operas kora vīru grupu un solistiem.
"Folkloras kustībā cilvēki veidoja saliņas, kuras vairs nepiederēja pie totalitārisma sistēmas," līdz pat 40 gadu senos notikumus raksturo Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs, tautas mūzikas instrumentu virtuozs un komponists Valdis Muktupāvels.
"Ja ir vismaz viens cilvēks, kas bauda manu dziedāšanu, man viņa dēļ ir jāgatavojas un jāuztur sevi formā," uzsver Latvijas Nacionālās operas tenors Mihails Čuļpajevs, kurš gaidāmajā Džoakīno Rosīni operas Pelnrušķīte pirmizrādē atveidos princi donu Ramiro.
Teatro Massimo ir Palermo simbols – nevis kultūras simbols, bet pilsētas galvenais simbols. Saruna ar Teatro Massimo intendantu Frančesko Džambroni, kurš ir pārliecināts – teātrim ir atbildība sabiedrības priekšā un nepārvērtējama loma pilsētas dzīves uzlabošanā
"Tas ir izaicinājums – parādīt, ka lībiešu kultūrtelpa eksistē starp mums normālā dzīvē,"– māksliniece Zane Ernštreite un fotogrāfe Agnese Zeltiņa kopīgā projektā iemūžina un mēģina izprast lībiešu "ir/navu".
Koncepcija, raksturs, attieksme un stils. Kanādiešu mecosoprāns Emīlija D’Andželo savā soloalbumā enargeia pēta jaunas skaņas un aizved klausītājus mūzikas ceļojumā no XII līdz XXI gadsimtam
"Es domāju, ka mākslai ir jāsatricina, pēc tam pats vari izdomāt, ko tu darīsi ar šo satricinājumu," – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa par saviem radošajiem jaunumiem, šaubām un slinko iekšiņu, kas māksliniekam atņem brīvību.
Mūziķim ir jāaizmirst, ko citi no viņa gaida. Itāļu pianiste Beatriče Rana stāsta, kā spert soli no konkursu pasaules reālajā koncertdzīvē, un dalās pārdomās par Eirovīzijā triumfējušo rokgrupu Måneskin
"Vienmēr vēlos atrast formu, kas līdzinātos pasakai," uzsver itāļu čellists un komponists Džovanni Sollima, kuram bija plānota uzstāšanās festivālā Čello Cēsis.
"Mēs nevaram mainīt pasauli, bet kultūras sektors var veidot izpratni par nopietnām tēmām," uzsver Briseles Karaliskās operas vadītājs Pēters de Kaluve. Viņš ir pārliecināts, ka operu vairs nedrīkst pasniegt kā kulināriju