Režisore Laima Žurgina dokumentālajā filmā Kaza kāpa debesīs izvēlējusies dot vārdu talantīgajiem – tiem, kuri Latvijas kultūrā ir pazīstami ar saviem darbiem un personības spēku
Andra Kupriša debijas stāstu krājuma Berlīne izvairīgais, aizplīvurotais teksts aiz lakoniska lietišķuma maskē sāpīgo, aiz ironiski aptaustītas sāpes – vēl sāpīgāko
Izstāžu zālē Arsenāls skatāmā Lidijas Auzas retrospekcija, ko veido gleznas no muzeju un privātkolekciju krājumiem un ģimenes īpašumā esošie darbi, kļūst par novēlojušos atzinības žestu
Režisora Mārtiņa Eihes izrādē Escape Room. Mīts par brīvību Ģertrūdes ielas teātrī tiek izspēlēts šķietamas demokrātijas modelis un beigās skatītājiem ir jānobalso
Rakstnieces Gunas Rozes trešajā prozas grāmatā Sadursme īpaši fascinējošu, teju paralizējošu iespaidu atstāj teksta sadzīviskais lietišķums un smalkā detalizētības pakāpe
Izrādē Meistars un Aleksandra burtiski dažu minūšu laikā Romans Suta bildina Aleksandru Beļcovu, viņa paziņo, ka gaida bērnu, un paspēj atklāt skatītājiem, ka jau vairākkārt veikusi abortu
Daugavpils teātra izrādei Kliedzēji piemīt īpaša virsskaņa – tā par dzīves pabērnu gaitām runā bez lieka patosa, trausli un emocionāli atklājot galveno varoņu likteņus
Laikmetīgās mākslas centra Kim? 2019. gada pirmajā ciklā – divu jaunākās paaudzes mākslinieču personālizstādes un autoru grupas starpdisciplinārais eksperiments
Simtgades filmu programmu noslēdz vēsturiskā piedzīvojumu filma 1906, kuru režisors Gatis Šmits veidojis kā revolūcijas dēku stāstu par jauniem un azartiskiem puišiem
Režisors Dž. Dž. Džilindžers tūlīt pēc postmoderni ciniskās Kleo-Kleo-Kleopatras Liepājas teātrī iestudējis populāro stāstu par Poliannu un viņas prieka spēli
Igauņu rakstnieks Paša Matsinovs sarīko trakulīgi postmodernu diskotēku, kurā dažādos ritmos kratās pagātne un nākotne, klasika un tās parodija, groteskais un bibliskais
Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa apņēmīgi turpina būt režisore un savā teātrī iestudē jau otro amerikāņu autora Šona Grenana lugu – Alvas sieviete – Danas Kalniņas- Zaķes tulkojumā
Kur īsti aizved šī ekskursija latviešu dzejnieču vēsturē? Vai tā pasaka to, ka "dzejnieču mums ir vesels bars" un visas kādu mīlēja un kaut ko ģērba mugurā, vai kaut ko vairāk?