Arno Jundzes romānā par Eduardu Veidenbaumu virknējas daudz šķietami sīku momentu, kas palīdz noaust
priekšstatu par talantīgu, izcili jūtīgu, sevī ierāvušos cilvēku.
Ne tik plaši zināms muzikālais materiāls, kas tapis divos gadu desmitos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vērienīgi izskanējis kora un Valda Butāna diriģētā pūtēju orķestra koncertā Citu dziesmu svētki Valmieras Vasaras teātra festivālā.
Tēlnieka Jāņa Aivara Karlova radīto objektu formu valoda liecina par noturīgu individuālo rokrakstu, kura pamatiezīmi var raksturot ar vienu terminu – modernisms.
Ziņkārība un daudzu skatpunktu bagātība kā Venēcijas biennāles 59. starptautiskās mākslas izstādes motivējošais dzinulis. Biennāles ekspozīcijas būs atvērtas līdz 27. novembrim
Vai laikmetīgais ir vērtīgs tikai tad, ja tam izdodas piemeklēt analoģijas pagātnes ģēniju radītajā? Šāds jautājums rodas pēc iedziļināšanās Cēsu Mākslas festivāla izstāžu idejās
Jubilejas izstādē Vilhelms Purvītis atklājas kā mākslinieks meklētājs, kuram šodien par kanoniskiem atzītie darbi nav bijuši vien virsotne, kurā apstāties un turpmāk ekspluatēt sasniegto, bet drīzāk atspēriena punkts jauniem eksperimentiem.
Diez vai visjaukākais patvērums, kāds šobrīd aktrisei Čulpanai Hamatovai ir Jaunā Rīgas teātra mākslas zona, spēj remdēt piespiedu emigrantes slāpes pēc mājām un savas skatuves Maskavā.