Cinniju laiks pašā plaukumā

Ir, no kā izvēlēties

No krēmkrāsas līdz zaļam tonim, no koši dzeltena līdz piesātināti violetam un vīnsarkanam – krāsu gamma ir tik plaša! Nav nācies redzēt vienīgi zilu cinniju, bet varbūt kāds selekcionārs kaut kur jau čakli strādā. Ir arī svītraini un punktoti ziedi. Cinnijas nav puķu modes karalienes, bet tās dārzos tiek audzētas jau daudzas desmitgades. Šīs puķes sāk ziedēt, pirms pumpurus ver rudenīgās dālijas un asteres. Un daudzveidīga ir ne tikai cinniju krāsu gamma, bet arī ziedu izmērs un forma – no vienkāršiem margrietiņām līdzīgiem ziediem līdz pildītām bumbām, kas līdzinās dālijām. Cinniju augstums var būt līdz pat metram, bet ir arī zemas šķirnes, kuras glīti izskatās puķu dobju apmalīšu veidošanai. Stublāji parasti ir sazaroti, un uz viena galvenā kāta veidojas vairāki atzari, kuru galos atrodas pumpuri, kas pamazām atveras cits pēc cita. 

Mīl sauli un siltumu

Cinnijas var sēt gan ar tiešo sēju dobē, gan audzējot dēstu. Dēstu audzēšanai tās sēj marta beigās vai aprīlī, jo šie augi sadīgst ātri – aptuveni nedēļas laikā. Tādēļ nevajag steigties ar sēšanu ārā, jo cinnijas ir jutīgas pret salu. Lai sadīgtu, tām vistīkamākā ir vismaz +21 grādu augsta temperatūra, savukārt dēstu augšanas laikā vismaz +15 grādu, tādēļ, audzējot dēstus, tos nevajag stādīt ārā ātrāk kā maija beigās vai jūnija sākumā, bet sēj maijā. Protams, pēc sēšanas dēsti jāizpiķē, lai neizstīdz!

Kaut arī cinnijas nav kaprīzas dāmas, tām, kā jau lielākoties visām koši ziedošām puķēm, patīk saulīte un aizvējš. Tās priecāsies augt labi drenētās un ar barības vielām bagātās augsnēs. Pārmērīgs mitrums cinnijām nepatīk, tādēļ jāuzmanās ne tikai, lai nav pārāk daudz ēnas un slapja zeme, bet arī laistot – līdzīgi kā tomātus, cinnijas labāk laistīt uz augsnes vai tuvu tai, nevis uz lapām vai ziediem, jo šie augi ir uzņēmīgi pret puvi un miltrasu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ cinnijas labāk laistīt no rīta, nevis vakarā.