Dārzkopības speciālisti pret šādām ķibelēm iesaka veikt augļu koku balsināšanu jeb kaļķošanu, kas jāpagūst rudenī vai iestājoties pirmajām pavasara vēsmām un izteikti saulainām dienām. Uzskata, ka martā balsināt jau ir mazliet par vēlu, taču, sākot dārza darbus, ne viens vien ķeras arī pie šī darba. Balsināšanai šajā laikā daļēji ir dekoratīva funkcija, bet notiek arī dezinfekcija. Taču ir vairāki pavasara darbi, ko jāpagūst izdarīt, pirms augļu kokiem sprāgst vaļā pumpuri, skaidro Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
Kaitē temperatūras svārstības
Problēmas, ko augļu kokiem izraisījušas straujās temperatūras svārstības, parasti pamanāmas tikai tad, kad sāk cirkulēt sulas un bojātajās vietās koka miza atveras, dažkārt atlūp pavisam. Visvairāk straujas temperatūras svārstības ietekmē visus kauleņus – gan ķiršus un plūmes, gan jau tā pret skarbiem apstākļiem jutīgās aprikozes, it sevišķi, ja augļu kociņi aug dārza dienvidu pusē, nogāzē, kur saules stari vairāk tiek klāt. Ābeles un bumbieres ir izturīgākas, taču arī tās jāpasargā. Ideāli, ja, gatavojoties ziemai, esat stumbrus notinuši ar kādu aizsardzības materiālu (niedrām, skujām vai speciālajiem dārkopības preču veikalos iegādājamiem līdzekļiem), tad neņemiet to vēl nost, kamēr nav nostabilizējušies laikapstākļi. Parasti balsina trīs četrus gadus jaunus kociņus (mazākus ne) un dara to tik ilgi, kamēr miza uz stumbra ir gluda. Lielākiem kokiem, kas uzaudzējuši biezu mizu, laikapstākļi lielu ļaunumu nenodarīs. Ja esat aizkavējušies un balsināt gatavojaties tikai marta beigās vai aprīlī, funkcija būs drīzāk dekoratīva, nedaudz dezinficējoša, taču noderīga, ja dārzā izteikti veidojas sūnas un tās rāpjas arī uz koku stumbra. Balsināšana sūnu augšanu aizkavē, arī sīkās brūcītēs neļauj ieviesties sēnīšu infekcijām.
Brūces jāārstē
Ko darīt, ja mizā ir plaisas – kociņam jau izveidojušās brūces? Tās jādziedē nekavējoties! Brūce jāapstrādā ar potvasku vai speciālu koku brūču ziedi, miza stingri jāpiespiež atpakaļ pie stumbra un jānosien, lai kārtīgi turas. Brūču ziede noder arī, apstrādājot izzāģēto vai apgriezto zaru vietas.
Vislabāk šo darbu veikt saulainā laikā, jo saule arī darbojas kā dezinfekcijas līdzeklis. Jāizgriež nosalušie zari, visi sausie, kā arī, ja augļu kokā esat aizmirsuši kādus pērnās ražas augļus, tie nevis vienkārši jānotrauc, bet jānogriež kopā ar daļu no zara – līdz pirmajam sānzaram. Lai augļu koki labāk ražotu, tiem jāveido vainags. Jauniestādītiem (pērnajā gadā) kokiem apmēram metru no apakšas jālikvidē sānzari. Jāraugās, lai vainags ir labi izgaismots, tāds jebkuras šķirnes augļu kokam ir piramidāls vainags – apakšā platāks, ar aizvien īsākiem zariem galotnes virzienā.
Zaru garums jāsaīsina par trešdaļu, ja ievērojat, ka kociņam aug garas maikstes bez mazākiem augļzariņiem. Tikai jāņem vērā – ja šie zari ir jaunie dzinumi, kas veidojušies pērnajā gadā, to īsināšanu gan vajadzētu atstāt vasaras sākumam. Arī novecojušiem zaru vainagiem, kam zaru galos neveidojas jaunais pieaugums un vēl sliktāk – atzariņi kalst, nepieciešams zarus saīsināt. Ja vecam kokam vēlaties būtiski mainīt vainaga formu un gaismas caurlaidību, izvēlieties izzāģēt dažus lielus zarus, nevis neskaitāmus sīkus zariņus, jo kokam būs vieglāk sadziedēt dažas lielas, nevis daudzas, kaut mazas, brūces. Jāizzāģē visi sausie, slimie zari, arī tad, ja sasirguši vai lieki ir skeletzari.
Šos darbus jāpagūst paveikt līdz lapu plaukšanai aprīlī, maijā. Pēc zaru izgriešanas brūces jāapstrādā ar potvasku.