Sparģeļi gardēžu ēdienkartē pavasara sezonā nav nekas neparasts, bet droši var teikt, ka šie pēc izcelsmes siltummīļi dienvidnieki arī latvieša galdā kļūst arvien populārāki. Sparģeļu dzimtene ir Vidusjūras reģions, bet iecienīti tie ir daudzu valstu ēdienkartēs, daudzviet sezonā pat tiek rīkoti sparģeļu ražas festivāli, piemēram, Vācijā. Paplašinās to piedāvājums veikalos, un līdzās ievestajiem parādās arī Latvijā audzēti sparģeļi. Zemnieku saimniecības Lejaslīves lauksaimniecības projektu vadītāja Lelde Valle atzīst – mūsu pavasaris mēdz būt kaprīzs un neprognozējams, un jārēķinās, ka pat pēc ilgstoša siltuma perioda salnas var piemeklēt negaidot, taču sparģeļus izaudzēt tomēr izdodas itin veiksmīgi.
Apdraud salnas
Sparģeļus savā ēdienkartē esot iekļāvuši jau senie grieķi. "Sparģeļi (Asparagus officinalis) tika pieminēti arī Anšlava Eglīša grāmatā Pansija pilī, un tātad skaidrs, ka Latvijā tos audzēja jau pagājušā gadsimta 20.–30. gados, kaut arī šis dārzenis nebija tik populārs, kā tas ir mūsdienās. Sparģeļiem tīk viegla augsne, bet ir šķirnes, kuras labi aug arī mālainā augsnē, kāda pārsvarā ir raksturīga Latvijai. Lielākais izaicinājums ir pavasaru mainīgie laikapstākļi. Šogad sparģeļu raža mums sākās agri, jau aprīlī, taču uznāca salnas un daļa nosala, nācās šos augus nogriezt. Parasti Latvijā īstais sparģeļu ražas laiks ir maijā," stāsta Lelde Valle. Saimniecība Lejaslīves atrodas Vidzemē, un tās saimnieku pamatnodarbošanās ir biškopība. Taču gribējies izmēģināt audzēt ko jaunu, tā, lai pašiem interesanti, un, tā kā abiem ar vīru Ati garšo sparģeļi, mēģinājuši tos "pieradināt". Sākuši ar dažādām šķirnēm, pāris stādiņiem no katras, bet nu jau saimniecībā aug ap 10 000 sparģeļu stādu. Pārsvarā Lejaslīvēs aug trīs šķirņu sparģeļi – zaļie, koši zaļie, ar violetām galviņām un violetie. Kopumā zināmas vairāk nekā 100 sparģeļu šķirnes, ieskaitot tās, kas ir dekoratīvas un tiek audzētas kā mājas augi. Jaunie dzinumi zaļajiem sparģeļiem (šķirnēm, kuras audzē virs zemes) izaug 12– 20 cm gari, bet balto sparģeļu asniem (ēdamā daļa atrodas zem augsnes, tos audzē vagās līdzīgi kā kartupeļus) neļauj izlīst virs zemes, jo tad tie fotosintēzes procesā kļūst gaiši violeti, vēlāk zaļi. Sparģeļus audzēt Lejaslīvēs sākuši 2016. gadā, bet patlaban saimniecība ir pārejas posmā uz bioloģiskās saimniecības sertifikāta iegūšanu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!