"Faktiski visa Ziemupe ir jūras māja: tās krasts senāk bija pie Ventspils ceļa, jūra atkāpās, lai ziemupniekiem būtu, kur dzīvot. Viņi nodarbojās ar zvejniecību savai iztikai, jo augsne te ļoti smilšaina, ieaudzēt un izaudzēt kaut ko bija grūti," Daina ir gandarīta, ka Zivsaimniecības fonds piešķīris līdzekļus senās ēkas atjaunošanai, un lepojas ar neparasto Ziemupes puišu 2007. gadā atrastās zobenzivs mulāžu, kas Ziemupē dzīvo no 2007. gada
Vecais ar jauno
Doma, ka Ziemupei nepieciešama vieta, kur apkopot senas lietas, Dainā briedusi, kad viņa vēl strādājusi vietējā bibliotēkā. Jau tad kopā ar kolēģi sākusi vākt mantas, kam draud aiziešana nebūtībā. Vītola raksturo Jūras mājas koncepciju: "Daba, jūra un cilvēki. Vienlaikus mēs negribam pārkrauties, un katrai lietai jābūt ar savu stāstu."
Tā, apsekojot pamestas mājas, atrasti priekšmeti, kas silda sirdi, arī bērnu gultiņa, šūpulītis. Otīlijas tantes cepuru kolekcija. Ziemupnieku nabadzību un taupību apliecina saplēsta bļodiņa, kas sašūta ar lina diegu. Vai ko tādu var atstāt mētājamies?! "Cik gadu ir čuguna zvanam ar uzrakstu senslāvu valodā – Mitrofanovičs, atliek vien minēt. Tikmēr viens no seno laiku izšuvumiem attēlo uz mušmires sēdošu večuku ar pīpi zobos un mušmiru zābaciņiem kājās. Vai nu tas ir par pīpēšanas kaitīgumu, vai arī agrākos laikos pīpējuši, ko nevajag?" interesi uzkurina Daina.
Pagaidām brīvo laukumu apakšstāvā aizpilda foto izstādes, bet jau ir iesniegts mākslinieku izstrādāts interjera un ekspozīciju izvietojuma projekts. Kad jaunie mākslinieki sākušo par to runāt, Daina vispirms strīdējusies pretī, tad ieklausījusies un… mājās dzērusi nervu zāles: "Man bail no pārmaiņām. Baidos arī no reģionālās reformas, jo pazīstu savus priekšniekus, zinu, ko no viņiem var sagaidīt. Vai beigās Ziemupei nepārvilks strīpu. Tāds nams mums – aptuveni 160 iedzīvotājiem – liela greznība? Bet piekrītu Uldim Kristapsonam (Pāvilostas novada domes vadītājs – red.) – centros lielākoties viss ir, jāattīsta mazās vietas, lai tajās būtu dzīvība, lai vietējiem būtu, kur iesakņoties un atgriezties. Jo katra vieta pastāv tik ilgi, kamēr tā vajadzīga cilvēkiem. Viesiem, kas nakšņo viesnīcā Ziemupes muiža, neatkarīgi no tautības ir interesanti ienākt un uzzināt par Ziemupes ciema būtību, tās pamatiem."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 11. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!