Neaizstājamais D vitamīns

Saules trūkums vairāku mēnešu garumā ietekmē ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, bet ir būtisks faktors fiziskās veselības jomā, jo ir cieši saistīts ar D vitamīna pietiekamību organismā. Šis ir viens no vitamīniem, kura visbiežāk pietrūkst mūsu klimatiskajos apstākļos dzīvojošajiem.
 

Palīdz veikt daudz funkciju

D vitamīns ultravioleto staru ietekmē veidojas ādā, no kurienes caur asinsriti nokļūst visā organismā. Dabā D vitamīns kā provitamīns pastāv divās formās – augu izcelsmes (D2 vitamīns), kurš ultravioleto staru (UV) ietekmē sintezējas no ergosterola, un dzīvnieku izcelsmes, kurš UV ietekmē veidojas ādā no 7-dehidrocholesterola. Tātad saules gaismas ietekmē gan augi, gan zīdītāji, gan zivis spēj sintezēt D vitamīnu. "No oktobra līdz aprīlim saules gaisma mūsu klimatā nav pietiekami intensīva, lai stimulētu nepieciešamo D vitamīna sintēzi organismā. Nedaudz šī vitamīna atrodams pārtikā – visvairāk zivīs, it sevišķi mencu aknās, arī piena produktos, sēnēs ir nedaudz D vitamīna, taču mēs nespējam apēst tik daudz šo produktu, lai nodrošinātu sevi ar nepieciešamo devu, tādēļ gada tumšajā periodā D vitamīnu būtu nepieciešams uzņemt papildus, lietojot uztura bagātinātājus," skaidro uztura speciāliste Laila Meija.

D vitamīna loma organismā saistās ar kaulu un locītavu veselību, taču tam ir daudz funkciju.

D vitamīns samazina sirds saslimšanu, diabēta un atsevišķu vēža veidu risku. Tas ir ļoti svarīgs, lai notiktu kalcija un fosfora absorbācija un metabolisms. D vitamīns nepieciešams stiprai imunitātei – tas regulē un atbalsta imunitāti. D vitamīns nepieciešams arī veselīgai nervu sistēmas darbībai, bet cilvēkiem, kuru organismā nav pietiekams D vitamīna daudzums, ir divreiz lielāka iespēja piedzīvot depresiju, turklāt šis vitamīns palīdz saglabāt smadzeņu funkcijas novecojot, samazina risku saslimt ar multiplo sklerozi un reimatoīdo artrītu, kā arī palīdz vielmaiņas procesos un samazina sirds slimību risku. D vitamīns veicina dažādu minerālvielu uzsūkšanos un veidošanos, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. 
 

Jāpārbauda vitamīna līmenis organismā

Ja ziemas periodā D vitamīns nav lietots papildus un cilvēks nav arī ceļojis uz saulainām dienvidu zemēm, tieši ziemas nogalē un pavasara sākumā tā līmenis organismā, visticamāk, būs viszemākais. "D vitamīna līmeni iespējams noteikt pavisam vienkārši – veicot asins analīzes. Ja vien cilvēkam nav īpašu sūdzību un viņu uz izmeklējumu nenosūta ģimenes ārsts, šīs analīzes ir par maksu, taču tā ir neliela, un, lai pārliecinātos par D vitamīna daudzumu organismā, ikviens var doties uz laboratoriju bez ārsta nosūtījuma un veikt šo pārbaudi. Tiesa gan, ja tiek konstatēts, ka šī vitamīna ir par maz, jādodas pie ģimenes ārsta vai uztura speciālista, lai noteiktu, cik liela uztura bagātinātāja deva jālieto, lai atjaunotu trūkstošās D vitamīna rezerves," stāsta Meija un piebilst – katram šis D vitamīna līmenis var būt atšķirīgs atkarībā no dzīvesveida, uztura, kā arī saslimšanām un ķermeņa masas.

Cilvēkiem ar lieko svaru D vitamīna deficīts novērojams biežāk, jo tas deponējas taukaudos. 

D vitamīns, kas sintezējas UV starojuma ietekmē, organismā uzkrājas, taču tā rezerves nav bezgalīgas. Parasti 3–4 nedēļās D vitamīns asinīs samazinās uz pusi, ja netiek atjaunots, kā tas notiek ziemā. Lai uzņemtu D vitamīnu no saules, ik dienu cilvēkam būtu jāatrodas saulē vismaz 30 minūtes. Taču atrašanās tiešos saules staros rada risku saslimt ar ādas vēzi, turklāt intensīva spēcīgu saules aizsargkrēmu lietošana kavē arī D vitamīna uzņemšanu. 

Ieteicams D vitamīna daudzumu organismā pārbaudīt vairākas reizes gadā. Ja pēc vasaras sezonas tā daudzums ir pietiekams, tik un tā pēc neilga laika tas mazināsies un vitamīnu būs vajadzīgs uzņemt papildus. Cik daudz – tas atkarīgs gan no vitamīna deficīta līmeņa, gan dažādiem ķermeņa parametriem un cilvēka dzīvesveida. Pieaugušam cilvēkam ar normālu ķermeņa masu tās būtu ap 700–800 vienībām, ziemā nedaudz vairāk, bet, ja ir izteikts liekais svars, deva jādubulto. Bērniem pirmajā dzīves gadā šī norma ir noteikta visā pasaulē vienāda: 400–800 darbības vienību. Sievietēm grūtniecības laikā būtu ieteicams uzņemt 400 darbības vienību D vitamīna visu grūtniecības laiku. Ja uzņemat D vitamīnu ar uztura bagātinātāju palīdzību, šo vienību daudzums būs norādīts uz iepakojuma. Pēc trim četriem mēnešiem analīzes vajadzētu atkārtot. 

D vitamīns ir taukos šķīstoša viela, tāpēc vislabākais tā uzņemšanas veids ir eļļas veidā, piemēram, kapsulās vai pilienos, kā arī tā lietošana būtu jāsaskaņo ar ēdienreizēm.

"Uztura bagātinātāju ir daudz, ir dažādas to formas un uzsūkšanās spējas organismā. Ja cilvēkam ir kāda saslimšana un viņš lieto specifiskus medikamentus, būtu nepieciešama ārsta konsultācija, jo ir medikamenti, kas mijiedarbojas un kavē D vitamīna uzsūkšanos, arī atsevišķu veselības traucējumu dēļ var būt problēmas ar tā uzņemšanu," skaidro Meija.