Ietekmē visu organismu
"Rūpes par mutes dobumu ir rūpes par organisma vispārējo veselību. Nekopta, netīra mute, kurā ir daudz bojātu zobu, kurā pietrūkst zobu, var atstāt nevēlamas sekas uz visu organisma darbību. Mainās cilvēka ārējais izskats, viņš vairs nesmaida, kļūst depresīvs – tas viss var ietekmēt arī panākumus karjerā," norāda zobārste Pudāne.
Bojāti zobi un iekaisums smaganās ir tāds infekcijas perēklis mūsu organismā, kas novājina imunitāti. Šāds stāvoklis var veicināt sirds un asinsvadu saslimšanas (aterosklerozi, miokarda infarktu, sirds vārstuļu bojājumus). Zobu trūkums negatīvi ietekmē barības sasmalcināšanu, tiek bojāts kuņģa un zarnu trakts, līdz ar to organisms nevar pilnībā uzņemt vajadzīgās vielas. Zobu problēmas var veicināt arī elpceļu (plaušu) saslimšanas, smagākos gadījumos pat vispārēju saindēšanos jeb sepsi, tāpēc pirms nopietnām operācijām ir svarīgi sakārtot mutes dobumu, uzsver Pudāne. Jāņem vērā, ka sievietes, kuras lieto pretapaugļošanās preparātus, un grūtnieces var tikt pakļautas palielinātam smaganu saslimšanas riskam, jo hormonu līmeņa pārmaiņas var radīt smaganu iekaisumu.
"Diabēta pacientiem periodontīts ir bieži sastopama slimība – ja neārstē, tas var saasināt diabēta slimības gaitu. Bojāti zobi un slikts smaganu stāvoklis var būt cēlonis reimatismam un nieru iekaisumam. Var būt sliktas asinsanalīzes – ar paaugstinātu grimšanas reakciju, var palielināties limfmezgli. Savukārt zobu nodiluma gadījumā var piemeklēt sāpes sejas – žokļa locītavās, var būt spēcīgas galvassāpes. Bet bojātu zobu asās malas, asas tiltu, kroņu, plombju malas šķautnes, kas regulāri noberž mēli, vaigus, var veicināt onkoloģisku saslimšanu," veselības problēmu cēloņus, kurus tik svarīgi laikus novērst, atklāj daktere un piebilst: "Pie onkoloģiskām saslimšanām var būt arī izmaiņas mutes dobumā – pastiprināta smaganu asiņošana, pietūkums, sāpes."
Ne vienmēr visi cilvēki ar bojātiem zobiem jūt sāpes. Sāpju slieksnis mums visiem ir dažāds. Ir tā saucamie slēptie bojājumi, kad izmainīta ir tikai zoba krāsa. Tos pamana pieredzējis zobārsts pie rūpīgas pacienta mutes dobuma apskates. Pacientam nebūs arī sūdzību par sāpēm bojājumos, kas radušies nedzīvajos zobos, tikai diskomforts – piemēram, spiež barība, jūtamas asas maliņas. "Bieži gadās tā, ka ir lieli bojājumi zoba audos, un tikai tad pacients ar sāpēm meklē palīdzību pie speciālista," novērojusi Pudāne.
Jāiegulda profilaksē
Taujāta, kā viņa vērtē cilvēku attieksmi pret savu zobu veselību, daktere Pudāne, kurai ir 36 gadu pieredze stomatoloģijā, atzīst – tā esot visai nevīžīga: "Liela daļa cilvēku uzskata – nav vērts zobus īpaši kopt, atnākšu pie zobārsta tad, kad sāp. Vislabākā zobu veselība ir tiem, kuri pie manis nāk paaudžu paaudzēs, – tā ir ģimene ar vecvecākiem, vecākiem un jauno paaudzi. Ar tiem, kuri uzklausa daktera padomus, tos respektē un ievēro, sadarbība ir laba un ir arī labi rezultāti."
Zobārste uzskata, ka vislielākais darbs jāiegulda profilaksē, un izglītošanas darbu viņa sāk ar grūtniecēm: "Grūtniecības laikā bērniņa zobu aizmetņi sāk veidoties piektajā sestajā embrionālās attīstības nedēļā, pastāvīgo zobu aizmetņi – piektajā sestajā mēnesī. Tāpēc topošajai māmiņai ir ļoti svarīgi salabot pašai savus zobus, ievērot mutes dobuma higiēnu."
Ir daudz mītu par bērniņa mutes dobuma kopšanu, piemēram, nekas nav jādara, kamēr nav izšķīlušies visi zobi. Taču tad var būt jau par vēlu. Patiesībā mazuļa mutes dobumu jāsāk kopt kopš viņa dzimšanas, uztinot uz pirksta mitru marlīti un ar to izmazgājot vaidziņus, aukslējas. Tieši tāpat, izmantojot arī speciālus uzpirkstenīšus, tīrīt jāsāk pirmo izšķīlušos zobu. Daktere pamato: "Kad zobs izšķiļas, tas vēl nav mineralizējies – šis process notiek pakāpeniski, tāpēc zobu jāsāk tīrīt. Svarīgi arī zīdaini sākt pareizi piebarot. Mammām allaž atgādinu, ka tas jādara ar dārzeņiem un tikai pēc tam ar augļiem, kuros ir daudz cukura. Tāpat bērnu jāpieradina dzert tīru ūdeni vai tēju bez cukura. Ja tas būs iemācīts no mazotnes, vēlāk bērns arī neprasīs sulas un gāzētās limonādes."
Bet vai tiešām novērots, ka daudzām jaunajām māmiņām sāk izkrist zobi? Pudāne teic: "Absolūts mīts! 36 manas zobārsta prakses gados tikai kādām četrām grūtniecēm bijušas šādas problēmas, bet tās ir bijušas jau pirms grūtniecības – tas var būt tā saucamais ziedošais kariess, kad zoba emalja kā tāda nav kvalitatīva. Ja pirms grūtniecības zobi ir kvalitatīvi salaboti – un mūsdienās to ļauj tehnoloģijas –, tad problēmu nav. Stomatologu rīcībā ir speciāls kariesa indikators, ar kura palīdzību mediķis savu darbu var pārbaudīt. Zobārstniecībā pašlaik ir revolūcija – materiālu izvēlē, anestēzijas iespējās, aparatūrā! Tomēr vēlreiz uzsvēršu: starp ārstu un pacientu ir jābūt sadarbībai – es izdaru savu darbu, pacientam tālāk jārūpējas par sava mutes dobuma higiēnu."
Tu tikai nebaidies...
Cilvēki neprot pareizi tīrīt zobus – novērojusi daktere Pudāne. Ko tas nozīmē? Tēlaini runājot – kad kurpes ir saliktas rindā, tas nozīmē tām pa virsu nobraukt ar "lupatu". Bet ar šādu pieeju zobu tīrīšanā rezultāts ir tāds, ka visi netīrumi tiek "sadzīti" zobu spraugās. Zobu kopšanā problemātiskās zonas ir pie smaganām un starp zobiem, kur arī parasti veidojas caurumi. Ja netīra zobus pie smaganām, attīstās gingivīts jeb smaganu iekaisums, kā rezultātā smaganas asiņo, tad iekaisums var pāriet kaulā, jo mikroorganismi šajās vietās ražo toksīnus. Iekaisusī smagana ir sāpīga, un cilvēks baidās šo vietu tīrīt, kā rezultātā veidojas apburtais loks. Bet jātīra ir.
Daktere iepazīstina ar tā saucamo solo programmu zobu tīrīšanas līdzekļu arsenālā: "Vispirms zobus notīra ar parasto vai elektrisko birstīti, tad katru zobu pie smaganām tīra ar vienkūlīša birstīti. Tiem, kam zobi izvietoti blīvāk, ieteicama ir diegošana."
Cik daudz laika šis process aizņems pieaugušajam pie pilnas formulas ar 32 zobiem vai bērnam piena sakodienā ar 20 zobiem? "Sākumā ir grūti, tas prasa laiku, bet pēc tam rokas motorika pie kustībām ar zobu birsti pierod," saka Pudāne, bet par bērniem norāda: "Vecāki ir atbildīgi par sava bērna zobiem! Jārēķinās, ka bērns pats nevar kvalitatīvi iztīrīt sev zobus, kamēr vien nav iemācījies bez aizķeršanās sašņorēt kurpju auklas, kur arī nozīme ir sīkajai motorikai. Tāpat, lai bērnam veidotos pareizs sakodiens, jau mazotnē ir jākontrolē bērna elpošana – jāelpo caur degunu, mutei jābūt ciet un mēlei jāatrodas pie aukslējām, bet mēles galiņam pie priekšējiem zobiem, tā masējot augošo augšžokli."
Ir labi, ja zobārsts ir kā ģimenes ārsts, pie kura nāk kā pie drauga, saka daktere Pudāne, viņa atzīst: "Zobārsts strādā arī kā psihologs – ja pacients bailēs trīc kā apšu lapa, ar viņu ir jāparunā. Zobārsts nedrīkst būt augstprātīgs, viņam jābūt cilvēcīgam, līdzjūtīgam. Jo kas cilvēkus baida – tas ir nezināmais, diagnoze un bailes no sāpēm."
Izplatītākās stomatoloģiskās diagnozes mūsdienās ir kariess, periodontīts (smaganu iekaisums) un zobu nodilums. Ļoti izplatīta ir zobu bruksēšana – tā ir zobu beršana, strīķēšana dziļajā miegā, kas veido zobu nodilumu, izlauž emaljas prizmas. Pamatā tam ir stress. Pie nodiluma stomatologs var ieteikt lietot zobu nakts kapes no silikona.
Bet, lai jau mazotnē neiemantotu bailes no zobārsta, bērnam pirms vizītes pie stomatologa nedrīkst teikt: "Tu tikai nebaidies", "Tev neko nedarīs, tikai paskatīsies", "Tev iešpricēs un urbs..." Ja vajadzēs, tad darīs. Dakteris paskatīsies un izdarīs visu, lai tev būtu labi!