Katram sava aura
Pīka bijusi kā pievienotā vērtība aptuveni desmit gadu vecajai mājai, kuru Ērgļu ģimene iegādājās pirms pāris mēnešiem. Andris lēš, ka arī Pīkai ir aptuveni desmit gadi, ka viņi ir trešie, un - cerams - pēdējie saimnieki šai mājai. Pīka jau "pārdzīvojusi" divus iepriekšējos saimniekus, un mājas pārdevēji jautājuši, vai Ērgļi būtu ar mieru pieņemt arī kaķeni. Andris smej - kāpēc ne, viņi bijuši priecīgi, ka mājai ir četrkājaina saimniece. Turklāt dziedātāja meita, trīsarpus gadus vecā Estere, no pirmā brīža uzskata kaķeni par savu draudzeni. Mēnesi vecais dēliņš Valters gan vēl nav izteicis savas domas par pūkaino ģimenes locekli, bet Ērgļi nešaubās, ka arī viņš iemīļos kaķenīti. Andris saka: "Uz pasaules ir daudz bērnu un dzīvnieku bez mājām. Es vēlētos, lai mātes nekad nepamet likteņa varā savus jaundzimušos bērnus, un saimnieki nekad nenod savus dzīvniekus. Tuvojas Ziemassvētki, tas ir labdarības laiks. Kāpēc cilvēki nevarētu mazināt pāri darījuma sajūtu, sniedzot pajumti un siltu sirdi kādam bārenim, vienalga - bērnam, sunim vai kaķim. Labestība dara gaišu šo tumšo laiku, labestība atmirdz no sirds uz sirdi."
Bārenītes jaunā dzīve
Ar Ērgļu pārcelšanos uz jauno māju, Pīkas dzīvē nekas nav mainījies. Tās pašas sienas, tie paši dārza celiņi. Pat rožu krūms tikpat durstīgs. Andris smej, ka reiz kaķene iemaldījusies šajā krūmā, un viņam nācies diezgan nežēlīgi izgraizīt Pīkas spalvaino tērpu, lai atbrīvotos no ieķepušajiem zariem un dzelkšņiem. Tā vien šķiet, ka Pīka ir pārliecināta - es biju, esmu un būšu šīs mājas īstā saimniece. Īpašas attiecības kaķenei ir ar Esteri, kurai viņa atļauj sevi murcīt un ņurkāt. Protams, tāpat kā cilvēkiem, arī kaķenei ir sliktā garastāvokļa dienas, un tad uz meitenītes rokām paliek daža laba švīka, bet konflikts ātri izlīdzinās - Estere paņem bļodiņu ar kaķēdienu, pienes Pīkai un saka - cienājies! Taujāts par Pīkas rakstura īpašībām, Andris skaidro, ka parasti jau dzīvnieki pielīdzinās saimnieku dzīves ritmam un raksturam. Andris apgalvo, ka Ērgļu ģimene esot miermīlīga, pozitīva un draudzīga, ar mazu spīta piedevu. Tāda kļuvusi arī Pīka. Dalīt jau nav ko - visiem kopīgs jumts virs galvas, pietiekami plašas telpas, lai Pīka varētu izstiepties visā garumā un aizmigt saldā miegā uz grīdas, klubkrēslā vai uz dīvāna. Andris bilst, ka Pīkas vienīgais trūkums ir viņas lepnais kuplais apmatojums. Māju vari tīrīt, vari netīrīt - kāds rudu spalvu kumšķītis allaž kaut kur aizslēpjas, tāpēc Pīkai tika ieteikts īpaši pa krēsliem un dīvāniem nedzīvoties. Pīka ieteikumu saprata un pieņēma. Tagad viņa atļaujas gulēt uz grīdas bet, īpašu mieru meklējot, mēdz nolīst aiz dīvāna. Andra talanta cienītājas uz dziedātāja koncerttērpiem arī nemanīs rudas šķipsnas, jo mājās iegādāti rullīši spalvu notīrīšanai.
Ziemassvētki nāk
Andris Ērglis atzīst, ka tagad viņš ar Pīku tiekoties diezgan reti. Gada nogalē esot daudz darba Rīgā. Pēc pāris dienām Ķīpsalas hallē sāksies mēģinājumi Ziemassvētku koncertam Tev jānāk savus sapņus piepildīt, kas notiks 21., 22. un 25.decembrī. Dziedātājs smaida: "Ziemassvētku laiks saistās ar cerībām un sapņiem. Zigfrīds Muktupāvels, Liene Šomase, Uģis Roze, Juris Vizbulis, Sigita Jevgļevska, Rīgas doma zēnu koris un es dāvināsim klausītājiem sirsnību un mīļumu, kas ļaus kaut uz brīdi aizmirst skarbo pelēko ikdienu. Varbūt šī koncerta iespaidā kādam klausītājam sirds atvērsies labestībā pret cilvēku vai dzīvnieku, kam nav māju, kam pietrūkst siltuma. Kad skatos Pīkas acīs un redzu uzticību, es jūtu, ka dzīvnieciņš ļoti pateicīgs par patvērumu. Arī es nevaru pat iedomāties, ka mūsu mājās nebūtu Pīkas.