"O, anketas!" meitenes uzmanību veikalā pēkšņi piesaistīja aicinājums 13-16 gadu veciem jauniešiem piedalīties konkursā par iespēju padot bumbas spēlētājiem šīgada Eiropas Futbola čempionātā. Aneta nekavējās uzrakstīt pieteikumu. Liels bija viņas pārsteigums, kad pēc kāda laika, braucot trolejbusā, no mammas saņēma īsziņu - brauc ātri mājās, tev pienācis epasts par čempionātu!
Mēs dosim tev iespēju
Anetas acis priekā mirdz. Kā krāsainu konfekšu papīriņu kaudze pār viņas galvu šovasar sabiris lērums aizraujošu notikumu. Jūnija sākums meitenei, līdzīgi vairākumam devītklasnieku, pagājis, kārtojot eksāmenus. Tālāk vidusskola. Anetas atzīmes ir labas, par iekļūšanu vidusskolā nav jāraizējas. Izlaidumam viņa izvēlējusies baltu, elegantu kleitiņu. Izlaiduma vakars gan solās būt satraukumu pilns, jo nākamajā rītā jau pulksten 6 Anetai jābūt lidostā. Viņa dosies uz Vīni, kur no 7. līdz 29.jūnijam notiek Eiropas Futbola čempionāts.
Saņemot epasta ziņu, ka līdzdalībai čempionāta pasākumos izvēlēta tieši viņa, Aneta bija pārsteigta. Izrādās, no visām anketām, kas tika sūtītas no Latvijas, organizatoru uzmanību Aneta piesaistīja ar nopietnajām, pārdomātajām atbildēm par sportu un dzīves mērķi. Anetas mamma futbola tiesnese Ginta Pēce domā, ka liela nozīme bija arī faktam, ka Aneta spēlē futbolu, arī reizēm tiesā spēles. Meitene ir Latvijas U17 futbola izlases kandidāte. "Visa dzīve saistīta ar futbolu," saka G.Pēce.
"Tu esi meitene, kuru interesē ne tikai modes lietas. Tādēļ mēs nolēmām dot tev iespēju braukt uz čempionātu," Aneta priecīgi pārstāsta asprātīgo ziņu no Eiropas Futbola čempionāta rīkotājiem, ko izlasīja savā epastā. Viņai tika dota iespēja uz čempionātu paņemt līdzi vienu draudzeni un vienu no vecākiem. "Citiem ir grūta izvēle, ko ņemt - mammu vai tēti? Man tādā ziņā bija viegli, jo man ir tikai mamma," meitene atklāti un sirsnīgi pasaka. No draudzeņu vidus viņa izvēlējusies meiteni, ar kuru kopā trenējas futbolā FK Rīga. "Sākumā viņa gandrīz vai negribēja braukt. Taču tad tētis viņai teica - es nu gan tavā vietā brauktu!"
Tagad atliek tikai sagaidīt pašu svinīgo notikumu! Anetai, tāpat kā pārējiem jauniešiem, kuri čempionātā pados spēlētājiem bumbas, būs speciāli sporta tērpi. Droši vien nāksies iepazīties ar noteikumiem, bet tas viss vēl priekšā. "Vispirms izlaidums," meitene dzirkstoši smaida.
Puķītes futbola laukumā
Ja Aneta pati nespēlētu futbolu, iespējams, par iespēju nokļūt
Eiropas čempionātā viņa tikai paraustītu plecus. Vai katra 16 gadu
jauna meitene zina, ko nozīmē padot bumbu Madrides Real kluba
pamatvārtsargam Ikeram Kasiljasam? "Tas būtu kolosāli!" Anetas acis
priekā mirdz. Pagaidām viņa skaidri zina vien to, ka varēs vērot
vairākas čempionāta spēles klātienē - gan ne tribīnēs sēžot, bet
laukuma malā uzmanīgi vērojot, vai kāds spēlētājs - nu, piemēram,
Kasiljass - nav "pazaudējis" bumbu un nestiepj rokas pēc jaunas.
Tad Anetai vajadzēs steigšus to pienest.
Bez futbola Anetai dzīvi iedomāties grūti. Anetas mamma pati ilgus gadus spēlējusi futbolu. Mazo meitiņu viņa ņēma līdzi uz treniņiem un spēlēm jau no trīs gadu vecuma. Aneta sēdēja tribīnēs, dīdījās un spēlējās. "Kādu dienu mamma izlēma, ka es taču varētu trenēties," atceras Aneta. Pirmajos treniņos viņa tikai skraidelējusi pa laukumu un lasījusi puķītes, mētājusi akmentiņus, kamēr zēni svīzdami trenējušies. Pamazām Anetai sportot iepaticies. Tagad viņai vēl grūti pateikt, vai tālāk dzīvē vēlas būt saistīta ar sportu. "Es nezinu," Aneta smejot parausta plecus. Iespējams, tāpat kā mamma, viņa ar laiku kļūs par profesionālu futbola tiesnesi.
G.Pēce ir starptautiskas kategorijas tiesnese. Ārzemēs viņa tiesā sieviešu futbola spēles, Latvijā pārsvarā - vīriešu. Sieviete stāsta, ka par tiesnesi kļuvusi nejaušības dēļ, ka reiz viņai tagadējais Anetas treneris palūdzis iztiesāt turnīru kā asistentei. Viņai tas labi padevies, un pieredzējušais kolēģis teicis: "Lietuvā sievietes ir futbola tiesneses, kāpēc tu nevarētu?" Tā kā futbols bija G.Pēces sirdslieta, viņa piekrita. Sieviete stāsta, no spēlētāja kļūt pat tiesnesi ir psiholoģiski sarežģīti, jo tu it kā nostājies pretējā ierakumu pusē: "Jāzina ne tikai spēles noteikumi un jābūt labā fiziskajā formā, bet arī jāspēj pieņemt lēmumus. Jābūt arī labam psihologam, lai pareizi reaģētu uz katru situāciju laukumā." Labs tiesnesis esot tāds, kurš uz laukuma ir nemanāms. Vai G.Pēce vēlētos, lai arī meita turpina karjeru futbolā? "To izlems viņa pati, nevis treneri vai mamma," sieviete saka.