Ar mednieka instinktu

Suni iemidzināt būtu šausmīgs solis, to drīkst darīt, ja suns ir neārstējami slims. Man laukos arī ir suns, kura tēvs ir mednieks un kuram patīk dzenāt mājputnus. Tika atrasts risinājums - putnus iežogoja. Ja ir citi lopi, tad kamēr lopi ir ganībās Dadzi var piesiet, bet kad lopi ir mājās - palais vaļā, lai izskraidas. Ja ir finansiālas iespējas, tad ap lauku sētu var uzstādīt žogu. Mums laukos ir izdarītas divas lietas - žoks, kas iežogo putnus un žogs ap lauku sētu.

Īsti nesapratu, kas ir domāti tie traumētie suņi. Sterilizējot klaiņojošos suņus, teorētiski, varētu samazināt to skaitu, BET problēma jau ir tajā, ka tas nemainīs problēmu, ka simtiem suņi katru gadu tiek izsveisti. Cilvēkiem domāt jāsāk, lai šo situāciju vismaz censtos apturēt saknē, jo tā kucēnu ķerstīšana jau ir cīņa ar vējdzirnavām... Pateikt, ka jāsterelizē tas vai šitas arī ir viegli, tikai gribētu atgādināt, ka tie latiņi patversmju kastītēs arī jāmet iekšā! :) Ja kaut kas nepatīk, pašam arī jāsāk skrūvēt.

ir jaaizskauz traumeti suni, bet to var panakt izsterelizoejot tas klaiojosas kuces - Spilvee darzinos pilns,. Mezoni ne suni! Par to Diena neraksta. un brinums, ka vispar par sunu problemama sak runat nevus par pasakainu dzivi pec patcversmes.

Dienesta sunim, ja vien ar to tagad netika domāti tie, kas pie ķēdes apsargā autostāvietas un fabrikas, nav jābūt niknam, bet labi dresētam un paklausīgam, jāspēj precīzi un ātri izpildīt dotās komandas, tādus audzina jau no mazotnes. Ir noteiktas sugas, kas labāk pakālujas dresūrai un ne visi suņi tam der. Protams, pēc iezīmēm var pieņemt, ka Dazim ir asinīs arī deva vācu aitu suņa, bet tas uzreiz nepadara par Komisāru Reksi! :)

Iepriekšējā rakstā tieši šo pašu iemeslu dēļ rakstīju tik daudz komentārus, bet šis turpinājuma raksts reāli miets pa galvu. Sāku pat pārdomāt, vai turpināt ziedot patversmēm, situācija pilnīgi kā bedrē ar domāšanu. Vienīgā cerība, ka mana ziedotā nauda palīdz dzīvnieku sterilizācijai, cerot, ka tas samazinās negribētos suņus/kaķus. Tomēr tas arī bezceris, jo noteikti jau šobrīd vasarnīcu ciematos simtiem "šķirnes" suņi pārojas visās iespējamās kombinācijās! Palieku pie uzskata, ka Diena, publicējot šāda rakstura rakstus, nopietni kaitē...

Vēl gribēju piebilst, ka es, kas laikam esmu nenormāls snobs, jo suni iegādājos par naudu pēc 3 gadu pārdomām, vai varu un gribu to atļauties - finansiāli, fiziski, morāli, kā arī vedu viņu skolā vairāk kā gadu, jo zinu, ka man būs bērni un es viņu tā dēļ negribēšu atdot (tik ilgi, nevis tāpēc, ka tas ir baigi stilīgi un dārgi, bet tāpēc, ka manējam vajadzēja daudz vairāk nodarbību, lai apgūtu vispārējo dresūru un lai es būtu 100% drošs, ka mans suns nevienam pāri nenodarīs, uz ielas nepatraucēs un nevienu nebaidīs), - esmu tik apzinīgs, ka arī maksāju par savu suni gada nodokli un ievēroju visus suņu turēšanas likumus. Bet interesanti ir tas, ka manam sunim Rīgā ir tikai viena oficiāla vieta, uz kuru es viņu drīkstu aizvest sētu iežogojumā un palaist beidzot brīvībā no ķēdes, jo visa manis nomaksātā nauda aiziet nabaga pamestajiem suņiem patversmēs. Un ne jau ka man būtu žēl, es patversmēm ziedoju naudu arī no savas internetbankas. Man ir žēl, ka es, maksājot par tiesībām turēt un rūpēties par savu suni, īstenībā samaksāju to cilvēku vietā, kas bezatbildīgi savējos pamet. Tāpēc nevag žēlot šos saimniekus. Protams, cilvēcīgā līmenī arī es viņus saprotu, BET - divi vai trīs - cik tur viņi ir - pieauguši cilvēki man ar šo rakstu rāda piemēru, cik maz atbildības viņos ir, cik maz gudrības, cik maz saprāta, cik maz zināšanu, cik maz patiesas vēlmes risināt šo situāciju. Un kāda vella pēc man tas ir jālasa Dienā?!?!?! Nu, es tiešām to nekādi nevaru saprast.

Koleģiāli attaisnojošs raksts. nevisai profesionāls. Vai visi Dienas žurnālisti ir uz vienu roku? Vai informatīvu-izglītojošu-OBJEKTĪVU rakstu par dzīvniekiem Dienā vairs nebūs? Diskusijas bijas asas drīzāk tāpēc, ka Latvijā ir diezgan maz cilvēku, kas par dzīvniekiem, šajā gadījumā, suņiem, spētu spriest profesionāli. Mums nav tādas kultūras. Diemžēl. Cik zinu, Beļģijā ir lielveikali, kuros ir atļauts ieiet ar suņiem un mēdzot būt dienas, kad izskatās, kad tajos iepērkas vairāk suņu, nekā to saimnieki. Vai varat kaut ko tādu iedomāties Latvijā??? Nē, tāpēc, ka 89% cilvēku būtu kategoriski pret, jo paniski baidās no suņiem, bet viņus savukārt var ļoti labi saprast, jo Latvijā ir citi 89% - suņu saimnieki, kas paņem Stafordšīras terjeru vai Rotveileri, bet aizmirst, ka suns ir jāved arī uz skolu. Liekas gaužām bēdīgi, ka mēs Latvijā suņu skolu uzskatam par kaut ko ekskluzīvu vai snobisku (viena nodarbība nemaksā vairāk par vienu pusdienreizi, tikpat labi to var darīt mājās pats saimnieks pašmācības ceļā pat nebraucot uz pilsētu, nebraucot uz skolu. tāpat kā mēs bērnus audzinam līdz pirmskolas vecumam) ir gaužām bēdīgi, ka Latvijā suns pie ķēdes vai voljērā ir necilvēcība, bet mīlulis gultā cienāts ar gardumiem no saimnieku galda vai ledusskapja - tas ir cilvēcīgi. Ir bēdīgi, ka Latvijā aizstāv pseido saimniekus, ka paņem nabaga suni no patversmes, mīlestības vadīti, tomēr pēc 2 gadiem grib viņu atkal atdot, jo esot nomocījošies ar suņa netikumiem. Ir bēdīgi, ka nosoda saimniekus, kas par savu suni maksā lielu naudu, kas ved viņus skolās, jo tas esot snobiski. Atceros vien kādu laikam Īrijas dzīvnieku aizstāvja komentāru par to, kāpēc pie mums Latvijā ir tik daudz pamestu suņu. Mums nav problēmas ar pamestajiem dzīvniekiem, mums ir problēmas ar cilvēku domāšanu. Es ticu, ja būtu mazāk tādu neapdomīgu cilvēku, par kuriem raksta autore šoreiz cenšas iežēlināt tautu un attaisnot viņus ar to, ka gribējuši dalīties mīlestībā un devuši pajumti nelaimīgi pamestam sunim, mums nebūtu arī tādu Dadža problēmu. Ja cilvēki neņemtu pa labi, kreisi sapārotus suņus, tad tādus arī nepārotu. Un, ja būtu skarbāki likumi par dzīvnieku tiesībām, arī tad tādu cilvēku būtu mazāk.

Cik dzirdu par dzīvnieku iegādāšanos - par dārgajiem, sugas arī rūpējas. Ja ir pieklīdis,tad nekādu ārstu. Nav brīnums, jo ir, kas paši neiet pe ārstiem, iztiek ar to, ko iesaka aptiekā.

Ņemot mājdzīvnieku, ir jārēķinās arī ar veterinārajām izmaksām. Ja nevar atļauties, varbūt tad labāk vispār neņemt mājdzīvnieku! Tā jau nav nekāda pirmās nepieciešamības prece, kurai obligāti jābūt katrā sētā, katrā mājā.

žēl iemidzināt - fotogrāfijā skaists suns. Protams, lauciniekiem pirmām kārtām jārūpējas par lopiņiem. Varbūt no viņa iznāktu labs dienesta suns - ir pietiekami nikns, nav arī vecs.

Viegli pateikt - jāiemidzina. Tur kur es dzīvoju, tas izmaksātu ne mazāk ka 60 latus.