Pasaules mantojuma saraksts pamazām, taču ļoti pacietīgi tuvojas
tūkstoša robežai. Pēc pēdējās UNESCO sēdes tajā ir 679 kultūras,
174 dabas un 25 jauktie objekti - tātad kopā 878. Eksperti šoreiz
nolēma to papildināt ar 27 ievērības cienīgām vietām, no kurām
astoņas ir Eiropā, tātad itin viegli sasniedzamas arī uzņēmīgam
latviešu tūristam.
1. Mantujas un Sabionetas pilsētas Po upes ielejā Itālijā. Mantuja un Sabioneta, kuras šķir 30 km, atspoguļo divus renesanses laikmeta pilsētplānošanas aspektus - pastāvošas pilsētas atjaunošanu un ideālas pilsētas teritorijas plānošanu. Mantujas neregulārais plāns parāda dažādus pilsētas izaugsmes posmus kopš seno romiešu laikiem. Savukārt Sabionetai, kas celta XVI gadsimta otrajā pusē viena valdnieka Vespasiano Goncagas Kolonnas laikā, ir taisnstūrveida plānojums, un šīs pilsētas morfoloģijā un arhitektūrā izpaužas Goncagas ģimenes veicinātie renesanses ideāli.
2. Vobāna nocietinājumi Francijā. 13 nocietinājumu grupas, kuras Francijā uzbūvējis karaļa Luija XIV militārais inženieris Sebastjans Leprestrs de Vobāns, tai skaitā citadeles līdzenumos, pilsētu bastioni, torņi un viena dzīvojamā ēka.
3. Karpatu kalnu koka baznīcas Slovākijā. Divi katoļu, trīs protestantu un trīs grieķu paraizticīgo dievnami celti XVI-XVIII gs. - tie priecē kā lieliski vietējo reliģiskās arhitektūras tradīciju paraugi. Bagātīgi rotāts interjers, tostarp sienu un griestu gleznojumi.
4. Privātdzelzceļš Rhätische Bahn apvieno divas vēsturiskas līnijas, kas šķērso divas kalnu pārejas Šveices Alpos - Albulas līnija darbojas kopš 1904.gada. 67 kilometros ir 42 īsāki un garāki tuneļi, 144 viadukti un tilti. Savukārt 61 kilometru garajā Bernīnas līnijā ir 13 tuneļi, 52 viadukti un tilti. Šis privātdzelzceļš ir izcils arhitektūras un inženierijas paraugs, kas harmoniski sadzīvo ar apkārtējo vidi.
5. Sanmarīno vēsturiskais centrs un Titāno kalns. Kā trešā mazākā valsts Eiropā (61 km2) Sanmarīno spējusi saglabāt gan Viduslaiku mūrus, gan vecos klosterus, gan aizpagājušajā gadsimtā būvēto neoklasiko baziliku. Izdevīgais pundurvalsts novietojums - sēdēšana kalna mugurā - paglābis to no industrializācijas.
6. Stari Gradas līdzenums. Horvātijai piederošajā Hvaras sala nekas neesot mainījies, kopš to kolonizēja grieķi, un tas bija ļoti sen - IV gs. pirms mūsu ēras. Auglīgajā zemē aizvien tiek iekoptas vīnogu un olīvu plantācijas, starp tām atrodamas senas akmens sienas un patversmes - kā seno grieķu ģeometriskā zemes sadales sistēma.
7. Berlīnes modernisms. Sešas dzīvojamās ēkas, kas liecina par inovatīvo dzīvokļu politiku no 1910. līdz 1933.gadam, kura veicināja dzīves apstākļu uzlabošanos cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Šo projektu galvenie arhitekti bija Bruno Tauts, Martins Vāgners un Valters Gropiuss.
8. Sardonas tektoniskā kalnu arēna Šveicē. Vienīgais dabas objekts Eiropā, kurš šoreiz iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā. Septiņas kalnu smailes, kas slejas augstāk par 3000 m, ir kā mācību palīglīdzeklis kontinetu tektoniskajām kustībām un kalnu "augšanai" - kopš XVIII gs. tur savas zināšanas rosīgi papildina ģeologi.