Pakāpieni uz darbnīcu noskan ar tādu akustiku, kāda var būt vien
pamestās telpās. Tomēr tā gluži nav - zem augstajiem, aplupušajiem
griestiem darbnīcas iekārtojuši jaunie mākslinieki.
Nespokojas
"Pirms diviem gadiem mums ar kolēģi bija riteņu izbrauciens pa
pilsētu - meklējām telpas dekorāciju darbnīcai. Izbraucām cauri VEF
un atradām," Dāvis īsi ieskicē faktu, ka šīs telpas sarunāt īrei
neesot bijis grūti. "Te absolūti nekā nebija, ne logu, ne kā. Tāda
pamesta telpa." Mākslinieks novērtē, ka "normālai dzīvei" tā neesot
piemērota, tomēr radošām nodarbēm šis iemidzinātais industriālais
milzis ir vilinošs. "Ar sienām, piemēram, nekas nav darīts - tās ir
tādas, kādas bijušas, kopš VEF izvācies." Tepat sienā aizmūrēts
liels taisnstūra formas caurums. "Agrāk šeit, pie konvejiera,
cilvēki viens otram pretī stāvējuši, stāstījuši dienas notikumus un
pildījuši darba funkcijas," zinoši nosaka Dāvis.
Taču tagad te par leti palikušas vien atmiņas, un neviens te nespokojoties. Ja vakaros ir liels nogurums - lūdzu, jākāpj tik augšā uzbūvētajā otrā stāva būcenītī, kur uzklāta guļvieta!
Savukārt zem guļvietas mazajā taisnstūrītī aiz durvīm slēpjas neliela fotolaboratorija, galds ar sietiem un milzīga vanna. Un neliels kafijas, tējas stūrītis - ūdens uzvārīšanai.
Tēja tiešām te piedienas - saule spīd uz apdrupušās palodzes ar atklātiem ķieģeļiem, kamēr fonā skan džeza improvizācijas. Pa spīdīgi melno ripuļa virsmu riņķo plašu atskaņotājs.
Filca simpozijs
"Viss kaut kā pats no sevis atradis īsto vietu," paskaidro Dāvis.
Tomēr lielu lomu iekārtojumā diktējot arī bizness - dekorāciju
izgatavošana. Lai taptu milzu ģitāra, liela lampa vai vēl kāds
klienta auglis, piemēram, bankas jubilejas ballītei, māksliniekiem
vajadzīgas lielas telpas ar augstiem griestiem. Lieti noderot arī
VEF joprojām dzīvie lifti. "Telpas kā radītas mākslas darbībai!"
Sākotnējā iekārtojuma doma bijusi "uzcelt māju mājā". Taču īres līgumi radījuši nedrošību: "Ir muļķīgi kaut ko sākt demontēt. Ir jāuztaisa stabila māja, kuru tu vari pārvietot no darbnīcas uz darbnīcu vai no rajona uz rajonu - vienkārši izjauc un ieliec iekšā!"
Biroja krēsls ar pazudušiem ritentiņiem un zaļu statīvu sagaidījis Dāvi, kad viņš te sācis mājot. Savukārt Dāvis te ievedis filcu - uz darbagalda kā kuplas zirgu astes vijas rozā un melns filcs. Kā piemiņa no pagājušogad ar kolēģi rīkotā filca simpozija Liepājas rajonā te gar sienām slejas divas lielas gleznas ar ģeometrisku konstrukciju līnijām. "Ļoti interesanta tehnika - to liek virsū ar adatiņu, kurai ir atskabarga uz otru pusi. Filcs izduras cauri vilnas materialam un beigās ir jāved uz fabriku," aizrautīgi skaidro mākslinieks tehniku, kurai plāno pievērsties arī nākotnē.
Stūre kā no filmas
Fonā plešas industriāli VEF plaukti ar metāla kastēm, nez no
kurienes dabūtā zviedru armijas kaste, arī sens zeltaina koka
skapis no pagājušās vasaras brauciena pa laukiem. Melnbaltas draugu
sejas kā mirkļa skices atceļojušas pagājušogad no Berlīnes. Arī no
Itālijas tepat atvesti, kā min Dāvis, 30. vai 40.gados ražoti
velosipēdi - ar stūrēm kā no filmas Krusttēvs! "Sākumā šādām lietām
piesaista cena. Un, kad esi vienreiz kaut ko tādu iegādājies, tad
saproti - pie visa ir ļoti smalki piedomāts, piemēram, pie dzelzs
stieņu bremžu sistēmas."
Tepat arī saulē iemirdzas sudrabots bungu komplekts un Ketas Gūtmanes veidotās divas melnas milzu kedas kā somas. Arī Dāvim ir kas cēlmetālos mirgojošs - spogulis apzeltītā rāmī! Mākslinieks smej - esmu uzķērusies uz butaforijas. Patiesība ir daudz radošāka: jo rāmis ir no zelta krāsas putuplasta, kas pielikts priekšā spogulim. Taču spogulis plešas arī tālāk, ārpus rāmjiem. Gluži tāpat kā radošā darbnīca! "Gribēsies, iespējams, turpināt šeit iesākto tēmu par mobilo māju - mēģināt atrast kādu fabrikas vai mājas plakanu jumtu, uz kā ar ceļamkrānu varētu novietot savu taisnstūra vai apaļformas māju. Bet varbūt māju uz ūdens..."