«Nu, tā...tā...šķiet, ka tūlīt kāds no kaut kurienes uzklups,» ienācis dārziņā, Kārlis bažīgi raugās apkārt. Te esot tik aizaudzis, ka metoties nedaudz baisi. Ja būtu viņa teikšana - visu te izzāģētu un pārvērstu lielā mauriņā. Jā, pabaisi te ir, taču man patīk, ka neesmu visiem redzama kā uz delnas. Katrā ziņā ābeles nost negriezīšu, kaut pakaltušas - kāršu tajās šūpuļtīklu. Visticamāk, te negulšņāšu, jo vide nav tik patīkama, lai relaksētos. Nu nepatīk man krievu radio fonā.
Pozitīvi, ka no būdiņas nav nozagti cimdi un līku muguru varu plūkāt zāli ap jāņogkrūmiem un ābelēm, lai vieglāk appļaut. Kārlis aplauž sausos ķiršu zarus un ieminas, ka man vajadzētu mēģināt izīrēt trimeri un tad padarboties.
Klāt Jānis un Edvarts. Jānis te bijis iepriekš un ievērtējis dārzu ar: «labi, labi, vien jāstrādā, tad būs vēl labāk.» Viņš uzskata, ka jārīko talka, nevis jāknibinās. Darbdienā palīgus sadabūt grūti, nedēļas nogale man aizņemta, jo dodos uz Alūksni, kur Cukuru pāris svin 45 gadu kāzu jubileju. Skaidrs, ka ar manu dzīvesveidu kopt dārzu ir grūti. Bet es cīnos, strādāju ar laika menedžmentu. Tāpat kā iemācījos ieplānot baseina apmeklējumu, tā arī atlicinu divreiz nedēļā stundu dārziņam.
Ķeros pie pļaušanas. Eh, kā zāle krīt! Pļaušanas prasmes no dzīves laukos neesmu aizmirsusi.
«Nu tik būs!» Edvarts cilpo pa izpļauto dārzu, kas sāk izskatīties pēc dārza. Viņš iesaka te svinēt Jāņus.
Par kūtsmēsliem - domājams, tos nevajag, jo zeme ir ļoti laba. Kārlis apstiprināja, ka augiem noderīgāka būtu gaisma, jo šeit ir daudz augļkoku, kas met ēnu.
Kad esmu pāris stundas pastrādājusi un spēki gurst, saprotu, ka man patīk pats notikums - kā es ieguvu šo mazdārziņu, nevis dārzeņu audzēšana. Man gribas aprakstīt cilvēkus, ne dārzeņus. Uzrīkot chill out starp ābelēm ar grilu. Lai tas notiktu, man vēl priekšā gara saruna, jo dārziņā nedrīkst palikt ilgāk par 20:00. «Jo tad mēs laižam vaļā suņus un visu pārbaudām,» reiz teica Dzidra. Jā, suņu un kaķu te netrūkst arī tāpat - tāda neoficiāla vasaras patversme.
Par dēstīšanu. Esmu nokomplektējusi iegādājamo augu un sēklu sarakstu: piparmētras, dilles, dzeltenās sviesta pupiņas, rukola, kumelītes, ķirbis. Tās pirkšu tirgū. Jebšu ir kāda vēl labāka vieta? Noteikti sēšu matiolas, kas burvīgi smaržo! Kolēģis Ivo apgalvoja, ka paspēšot izaudzēt arī tomātus zem klajas debess, taču tam neticu. Tad jābūt labai vasarai. Sakiet, lūdzu, cik ātri aug timians, rozmarīns, baziliks? Ir vērts sēt?
Paldies par ieteikumiem, paldies par labajiem vārdiem, centīšos vēl. Egle, dārziņa cenu uzrakstīšu, kad šis projekts būs beidzies. Tā sakot - noslēpums.
Vēliet man veiksmes laika menedžēšanā!