Sidrabiņš pretī nespirinājās, no suņa nemuka, liftā izturējās tā, it kā katru dienu ar to braukātu augšā lejā. Mana kaķe gan nebija diez ko priecīga par negaidīto viesi, kurš pāris minūtēs iejutās jaunajā dzīvesvietā. Viņš izstaigāja istabas, kāri padzēra ūdeni, paēda un likās uz auss. Drošības pēc iebēru dzīvnieciņa skaistajā apmatojumā pretblusu pulveri, rīklītē iestūmu rūgto prettārpu tableti, iztīrīju ausis. Sidrabiņš ir pieļāvīgs - kad apstrādāju ar pretvisiem līdzekļiem, viņš nekoda, neskrāpēja un projām nemuka. Pieglaužoties, nagus arī nekad neizlaiž. Starp citu, to krāsa pieskaņota kažokam - nagi ir pelēki, bet ķepas - lielas, šķiet, būs cilvēciskais 43.kājas numurs. Purniņš smalks, uz priekšu izstiepts, ausis kā lokatori. Taču iespējams, ka salā viņam sabojājies murrājamis aparāts, viņš to nevar izslēgt. Sidrabiņš nepārtraukti murrā - silti un iežūžinoši.
Nu jau vairāk nekā nedēļu dzīvojam kopā. Jaunulis (aptuveni 5-6 mēn.) ir kārtīgs puika, ar kastītes lietošanu problēmu nav. Līdzsvarots, ziņkārīgs un mierīgs, neko neplēš un pa sienām augšā neskrien. Vienīgā nelaime - mana kaķene Beta negrib ar Sidrabiņu dalīt teritoriju, kurā jūtas kā karaliene. Tagad saskumusi. Viņa Sidrabiņu ignorē, galīgi zaudējusi apetīti un dzīvesprieku. Sidrabiņu atdošu labiem cilvēkiem, kuri kaķa siltumā spēj smelt dvēseles mieru. Tālr.29422854.