Pazina? Nē, taču! Viņai vienkārši interesanti apskatīt, kas atnācis ciemos. Pirmo reizi zilaci ieraudzīju 2007.gada augustā, kad uzzināju, ka bērni māksliniekam Dzintaram Zilgalvim uzdāvinājuši Sibīrijas haskiju Jetti. Latvijā tā bija reta suņu šķirne, nekad ar to nebiju sastapusies, tāpēc jo interesantāk ar Jetti satikties.
Vajadzīgi plaši apartamenti
Pirms diviem gadiem internetā izlasīju, ka Sibīrijas haskiju
nedrīkst dāvināt, ka šis suns nav radīts dzīvošanai telpās, ka tam
ik dienu nepieciešama liela fiziska slodze. Jettes situācijā šie
punkti "nedarbojas". Nedrīkst dāvināt? Pirmkārt, Dzintara bērni -
Kate, Zanda un Krišs - zināja, ko dara. Viņus nebiedēja pat
internetā izlasītā ziņa, ka haskiji esot spītīgi un nevaldāmi.
Bērni smēja - visi Zilgalvji ir tieši tādi paši! Sunim vajadzīga
liela slodze? Jettei pieder viss AB dambis, kur atrodas Noass. Tas
kļuvis par Jettes mājvietu, bet dambis - par skrejceļu. Dzintars
saka: "Skrienot Jette pārvietojas pusmetru virs zemes - tik
atsperīga, lokana un gracioza viņa ir! Te arī ir, kur izskrieties.
Jette nekad nebēg projām, un suņu puikas viņu interesē tikai kā
sugas brāļi." Jette varētu pat ķert zivis Daugavā, jo viņa ir traka
uz ūdens peldēm, bet kas tās ēdīs?
Samīlējies savā Jettē, mākslinieks tomēr brīdina - pat ja ļoti patīk šī suņu šķirne, haskiju nekādā gadījumā nevajag ņemt, ja tam paredzēta dzīvošana tikai mājā. Viņš smej: "Nē, var jau ņemt, ja māja ir vismaz 500 m2 plaša. Šaurā dzīvoklītī haskiju iespundēt neizdosies - nebūs laimīgs ne suns, ne saimnieks. Šim zvēram vajadzīgs neierobežots plašums!"
Jettei vēl nav divi gadi. Viņa joprojām ir bērnišķīgi strauja un rotaļīga, taču ļoti atšķiras no 2007.gada augustā fotografētā kucēna. Tagad viņa ir pieaugusi sune, bet ar kucēna dzīvespriecīgo prātu. Dzintars zina teikt: "Haskiji raduši dzīvot barā, un mēs smejam, ka mūsu Sibīrijas suns vislabāk jūtas ģimenes vidū pie krāsns siltā sāna, jo viņas bars esam mēs - Zilgalvji."
Šiem nav kamaniņas
Dzintars priecājas, ka Jette pilnībā attaisnojusi viņa cerības: "Esmu ārkārtīgi apmierināts ar bērnu dāvanu." Jette ir no vilcēju cilts. Dzintars aktuāli pajoko: "Es nepalikšu bez braucamā arī tad, ja valstī vairs nebūs benzīna. Jūgšu ratos Jetti, viņai spēka un enerģijas ir pārpārēm, izbrauksim visas darīšanās pilsētā. Bērniem gan būs grūtāk, ja vecumdienās gribēs mani uz mežu vest, - šiem nav kamaniņas, un Latvijā arī visi meži drīz būs izcirsti. Kamanās gan Jetti pagaidām neesam jūguši, tikai ar slēpēm no muguras traucām. Jette velk taisni, ne pa labi, ne pa kreisi neskatās. Es domāju, ka viņa spējīga arī Latviju no ekonomiskās krīzes izvilkt."
Sargā ieejas vārtus debesīs
Pati personīgi esmu pārliecinājusies, ka iepriekšējo dzīvnieku nekad nedrīkst salīdzināt ar ģimenē jaunpienākušo. Katrs kļūst mīļš pa savam. Pirms Jettes Zilgalvju mīlulis bija melns kollijs Džeks. Ļoti mierīgs suns. Ģimenē viņš bija kā ceturtais bērns. Jette ir kas pilnīgi cits, bet vai tāpēc mazāk mīļa? Nekādā gadījumā. Dzintars saka - Jette netiek speciāli dresēta, jo viņš negrib niknu mājas sargu, bet cilvēku draugu. AB dambis gada siltajā laikā ir cilvēku ļoti apmeklēta vieta, tāpēc svarīgi, lai Jette ir draudzīga un komunikabla, lai viņa priecājas par kopā būšanu ar cilvēkiem. Turklāt nezinātājs vienalga bīsies no Jettes. Visvairāk - no viņas caururbjošā acu skatiena. Dzintars uzskata: "Ragaviņu vilcēji čukču suņi haskiji ir vilka vistuvākie radinieki. Mednieki. Čukči šos suņus turēja lielā cieņā, jo ticēja, ka ieejas vārtus debesīs sargā haskiji, un ikvienam, kas reiz darījis sunim pāri, ieeja tur tiks liegta.