Latviešu ērglis atkal ligzdā. Videonovērošana
Vai kāds ornitologs varētu izskaidrot Teiču ērglienes rīcību? Un kā ar oliņām? Vai būs pagalam? — šādi satraukuma pilni komentāri izskanēja pagājušajā piektdienā internetā. Satraukušies bija ļaudis, kas tiešraidē seko līdzi Madonas rajonā videonovērotajai mazo ērgļu ligzdas dzīvei portālā www.pomarina.lv. Satraukumu raisīja datorekrānā redzētais — abas maija sākumā ērgļu mammas izdētās olas bija palikušas bez vecāku siltuma. Ērgļu mātes prombūtne ilga 32 stundas. Ik pa brīdim ligzdā iegriezās ērgļu tēvs, kurš nedaudz pasildīja olas. Viņu tiešraidē ieraugot, internetā (workingday.lv diskusijā) parādījās atvieglojuma pilni saucieni: "Latviešu ērglis atkal ligzdā, pie tam apgrozīja olas. Tātad viss būs labi!" Ērgliene ligzdā atgriezās pagājušās sestdienas vakarā, uz olām viņa tagad sēž visu laiku. Tomēr, vai viss būs labi un vai olās vēl ir dzīvība, diemžēl nav zināms, atzīst Uģis Bergmanis, mazā ērgļa videonovērošanas projekta īstenotāju, Teiču dabas rezervāta (TDR) pētījumu daļas vadītājs. Nav arī zināms, kā tālāk attīstīsies pats projekts.
Kādēļ ērgļu māte aizlaidās uz 32 stundām? Bergmanis saka — visdrīzāk pie vainas ir barības trūkums. Iepriekš ērgļutēvs perētājai nesa 2—3 peles dienā, bet pēdējās divas dienas pirms viņas izšķirošā lēmuma — neko. "Viņa vai nu gulēja uz olām, vai arī visu laiku bļāva — sauca tēviņu," ērgļu pētnieks domā, ka ērgļu mātītei droši vien nebija izvēles, un viņa izšķīrās par risku, lai izdzīvotu pati un kaut vai dētu jaunas olas.
Šopavasar ērgļumāte ligzdošanas vietā ieradās ar jaunu dzīvesdraugu. Tomēr Bergmanis nedomā, ka jaunajam draugam trūktu pieredzes ģimenes aprūpē: "Viņi taču abi kopā būvēja ligzdu, tēviņš taču nesa barību līdz tam. Ja barības būtu pietiekami, mātīte taču nebūtu aizlidojusi uz 32 stundām, uzreiz būtu atpakaļ."
Ko nezina ērgļu māte
Arī pērnais mazo ērgļu videonovērošanas gads nesa pārdzīvojumus — jūlija vidū vētrā tika nolauzts ligzdas koks, mazulis ar visu ligzdu nolidoja lejā. Mazuli izdevās glābt — Bergmanis uzstādīja mākslīgo ligzdu uz nolauztā koka stumbeņa. Tā bija laime nelaimē — ornitologam izdevās atklāt, ka, neraugoties uz dzīvesvietas pilnīgu izpostīšanu, mazā ērgļa vecāki mazuli nepameta un turpināja to barot arī tad, kad ligzdas vairs nebija. Mazulis izauga un tāpat kā sugas brāļi devās garajā ceļojumā uz Dienvidāfriku. Bergmanis gan zina to, ko ērgļu māte nezina. Pērn septembra nogalē viņš saņēma ziņu no gredzenošanas centra, ka jaunais putns atrasts pavisam novārdzis Ukrainas rietumu daļā. "Ērglis nonāca zooloģiskajā dārzā, taču glābt viņu neizdevās," Bergmanis piebilst, ka pirmajā ceļojumā uz ziemošanas vietu mazo ērgļu mirstība diemžēl ir ļoti augsta.
Lai arī Bergmanis šopavasar mazo ērgļu pāri atgriežamies no Dienvidāfrikas gaidīja pat ļoti sagatavojies, martā ligzdošanas rajonā uzbūvēja jaunu mākslīgo ligzdu eglē, tomēr bez sīkām ķibelēm neiztika. Sākumā vajadzēja aizbaidīt peļu klijānu pāri, kas jau cierēja uz ērgļiem ierīkoto ligzdu. Nācās ligzdā ietupināt lelli. Tā klijānus tik ļoti samulsināja, ka atpakaļ tie vairs neatgriezās. Ērgļu pāris drīz vien ieradās, pirmās dienas nodevās ligzdas pielabošanai un riestam. 1.maijā ligzdā parādījās pirmā ola, 5.maijā — otra. Neparedzamā nelaime, kad māte pameta ligzdu uz 32 stundām, sekoja dienas desmit pēc otrās olas izdēšanas. Bergmanis šobrīd domā par alernatīvu — ja olas nav dzīvas, jūnijā kameras varētu novietot pie citas ligzdas tajā pašā ligzdošanas rajonā. Tiesa, jāatrod tāda, kas atrodas videonovērošanas zonā.
Igauņi soli priekšā
Pērn TDR uzsāktais mazo ērgļu videoprojekts ir pirmais šāds Latvijā. Tā nolūks ir iegūt informāciju par mazā ērgļa barību, lai varētu zinātniski pamatot šīs sugas barošanās biotopu aizsardzību un prognozēt populācijas nākotni dažādos lauku attīstības programmas scenārijos. Videonovērošana ir pats saudzīgākais veids, kā, netraucējot putnus tik trauslajā un saudzējamajā ligzdošanas sezonā, var iegūt detalizētu informāciju. Ornitologi gribētu vairāk šādu projektu. Bija domāts par kamerām gan pie jūras ērgļu, gan melno stāŗķu ligzdām, taču iecerēm pietrūka naudas.
Igaunija Latvijai ir krietni priekšā — šopavasar tur tika uzstādītas kameras ne tikai pelēko roņu kolonijā, bet arī pie vairākām ligzdām. Joprojām internetā tiešraidē vērojams jūras ērgļu pāris un mazo ērgļu pāris ligzdošanas sezonā. Iecēluši meža pūci 2009.Gada putna godā, igauņi kameru ievietoja arī vienā meža pūces dobumā. Šis projekts jau noslēdzies, kad mazuļi izlidoja no dobuma. Tiesa, par to, cik šie projekti ir trausli, liecina ne tikai mūsu mazā ērgļa projekts, bet arī igauņu melnā stārķa ligzdas videonovērošanas projekts — no ziemošanas vietas Āfrikā atlidoja vien tēviņš Padiss, mātīte Donna joprojām nav sagaidīta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.