«Ahmets mani nelauza pa sava prātam un pieņem mani par pareizu. Viņam pareizi liekas pat tas, kā es smalcinu sīpolus. Iepriekš, ja darīju vai domāju citādi, nekā vīrietim pierasts, mani uzskatīja par dīvainu un mēģināja ielikt kaut kādos rāmjos, dresēja, kas un kā man jādara,» saka rakstniece un Dienas žurnāliste Laima Muktupāvela, kas pēc laulībām ar mīļoto vīrieti turku rakstnieku un kultūras darbinieku Ahmetu Kotu pieņēmusi vīra uzvārdu. «Tas it kā ir sīkums, taču šie sīkumi satek kopā vienā straumē un veido mūsu attiecības,» Laima iezīmē novērotās atšķirības starp latviešu un turku vīriešiem.
VIDEO: Laimas Muktupāvelas turku-latviešu kāzas
Ar Laimu tiekamies īrētajā dzīvoklītī netālu no Arkādija parka, kur viņa ar vīru apmetusies uz īso brīdi, kamēr ieradušies Latvijā. Tās ir notikumiem bagātas dienas - hennas vakars, ko Turcijā tradicionāli rīko pirms kāzu dienas vakarā un kurā piedalās tikai līgavas radinieces, kāzas, vēl jāpaspēj paviesoties Turcijas vēstniecībā Latvijā, saņemt pasi, kurā ierakstīts Laimas jaunais vārds, un vīzas, lai varētu doties uz jaunajām mājām Stambulā. Kamēr mēs, malkojot tēju, runājam par to, kā šai skaistajai un gudrajai sievietei pietrūcis latviešu vīriešos un kas ir tas, kas pēdējos mēnešos licis mirdzēt Laimas acīm un lidot vismaz metru virs zemes, Ahmets datorā pēta bildes no sievas hennas vakara. To vadīja no Turcijas atbraukusī Ahmeta kolēģe - māksliniece un fotogrāfe Nevina Berberoglu.
«Latviešu vīriešiem pietrūkst vēlmes dzīvot kopā,» secina Laima, un viņai ir ar ko salīdzināt, jo, kā pati atzīst, kopš 20 gadu vecuma visu laiku bijusi ar kādu kopā - vīriem, bērniem. «Es taču esmu laba sieva, protu ar visiem sadzīvot,» pakoķetē blondā latviete, kura savu skarbo izteikumu dēļ saukta gan par feministi, gan vīriešu nīdēju. «Tu viņiem ar saviem vārdiem esi olas pārsitusi un vēl gribi dabūt kavalieri?» jautāts Laimai, kad sarunās skarta vīriešu tēma. «Kad izšķīros ar otro vīru, man teica - tagad tu esi brīva, varēsi atpūsties, dzīvot sev. Jā, daļēji tā ir, un tajā brīdī mani šī situācija apmierināja. Pagāja divi gadi, ko es pavadīju, remontējot dzīvokli, meditējot un veidojot mozaīkas, un man tie bija ļoti svētīgi. Kad visu biju pabeigusi, sapratu, ka varu tā tikai dzīvot uz priekšu, bet vai gribu,» atmiņās gremdējās Laima. Viņa sākusi lūkoties apkārt un secinājusi, ka mums ir ļoti brīnišķīgi vīrieši, taču… individuālisti, kuri var ļoti daudz darīt, bet grib dzīvot vieni. Jā, viņiem vajadzīga sieviete un varbūt pat ir vairākas partneres, bet viņiem nevajag mājas, bērnus, atbildību un rūpes par ģimeni.
Laima ievērojusi, ka Latvijā, tāpat kā daudzviet Rietumu pasaulē, tiek kultivētas individuālisma vērtības - gan sievietēm, kurām tiek uzsvērts, ka viņas vienas visu var un kaut kāds nejēga blakus nemaz nav vajadzīgs, gan arī vīriešiem, kuriem laulības, vēlme pēc ģimenes, bērniem un mājas ir kā spļāviens sejā vienpaša personības kultam.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!