Savu dzīvi Latvijas pilsoņi novērtējuši daudz slikāk par karadarbības piemeklētās Irākas iedzīvotājiem, Indijas un Nigērijas pilsoņiem, taču tikai kripatiņu labāk par tādu Āfrikas valstu kā Marokas un Ganas pārstāvjiem.
Ekonomistu pētījums šonedēļ prezentēts Butānas Karalistes organizētās tikšanās laikā, kuras ietvaros dažādu jomu eksperti arī analizējuši faktorus, kas dažādu pasaules valstu iedzīvotājos rada laimes izjūtu. Šī Āzijas valsts jau ir izveidojusi savu nacionālo laimes indeksu un aicina savam paraugam sekot arī citu valstu iedzīvotājus, ziņo Los Angeles Times.
Pārējo divu Baltijas valstu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem skats uz dzīvi ir daudz pozitīvāks – Lietuva šajā pasaules valstu laimes topā ir ierindojusies 60.vietā, savukārt Igaunija – 72.vietā. Sliktāk par igauņiem jūtas moldovieši – 75.vieta un Krievijas iedzīvotāji - 76.vieta topā.
Savukārt pasaules laimīgāko valstu desmitniekā ir ierindojušās arī Nīderlande, Kanāda, Šveice, Zviedrija, Jaunzēlande, Austrālija un Īrija.
Organizācija Gallup vairāku gadu garumā noskaidrojusi pasaules iedzīvotāju viedokļus daudzos jautājumos. Aptaujās secināts, ka 96% laimīgāko valstu iedzīvotājiem nelaimes brīžos ir, kam piezvanīt, nelaimīgajās valstīs pozitīvi uz šo jautājumu atbildējuši tikai 48% iedzīvotāju. 94% laimīgo valstu iedzīvotāji savā zemē jūtas brīvi, bet nelaimīgajās valstīs tā jūtas tikai 63% pilsoņu. To, ka uzņēmējdarbībā un valsts iestādēs ir iespēja sastapties ar korupciju, laimīgajās valstīs uzskata tikai 33% iedzīvotāju, bet nelaimīgajās - 85% pilsoņu.
Kā Dienai atzina psiholoģe Marija Ābeltiņa, pētījums, visticamāk, liecina par Latvijas iedzīvotāju neprasmi pateikt sev un citiem atzinības pilnus vārdus, jo cilvēka iekšējā laimes izjūta var būt daudz sliktāka par sociālekonomisko un politisko situāciju valstī.
"Tā ir viena no tām prasmēm, kuras mums trūkst – iedrošināt sevi un citus. Mēs bieži vien pozitīvos notikumus pieņemam par kaut ko pašsaprotamu, tādējādi palaižam garām tos laimīgos mirkļus, jo uzskatām "varēja taču labāk"," pauda psiholoģe.
M.Ābeltiņa arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams iemācīties "uzsist sev uz pleca", ja ir izdevies kaut kas labs – piemēram, ja bezdarbnieks ir iekārtojies darbā. Iedzīvotāji bieži vien šādus panākumus nenovērtē, uzskata to par normu, turklāt vēl ir sašutuši par to, kāpēc nevarēja darbu atrast agrāk.
"Arī mediju telpā mēs paši sevi lamājam – viens pagasts lamā otru, iedzīvotāji lamā valdību, valdība iedzīvotājus," sacīja psiholoģe. Viņa norāda, ka sevis un citu kritizēšana nevairo laimes izjūtu, turklāt dzīvojot šādās negācijās zaudējam arī cerību. "Ja kritizē, tad cerība un drosme kaut ko dzīvē mainīt samazinās," norādīja M.Ābeltiņa, piebilstot, ka dažādu jomu speciālistiem, piemēram, kareivjiem, jau no mazotnes nepieciešams saņemt iedrošinājumu, ka viņam izdosies gūt sasniegumus savā jomā.
Papildināts ar pēdējām četrām rindkopām - red.