Kad Ilze Zvaigzne ar vīru Edgaru nolēma izvēlēties vietu privātmājai, galvenais nosacījums bija - tālāk no mūsdienu ciematiem. Tādu vietu viņi atrada Rīgas rajonā - pirms gada uzceltajai mājai apkārt plešas pļavas, lauki, meži un birztalas, pagalmā gozējas paprāvs dīķis, un mājiniekus nereti apciemo stirnas, lapsas, pīles un cita savvaļas radība.
Pēc izglītības juriste, pēc nodarbošanās - personāla vadītāja kādā uzņēmumā, bet pēc aicinājuma - interjeriste - tā īsi var raksturot Ilzes darbu un būtību, jo viņa par nopietnu nodarbošanos uzskata arī savas mājas iekārtošanu. Ilze bilst, ka mājas tapšanas gaitā Edgara pārziņā bija ēkas karkass un tehniskais aprīkojums, bet viņas daļa - interjera iekārtošana. Ilze uzsver, ka viņai bija svarīgi mājā ienākt brīdī, kad iekšdarbi ir pabeigti, lai nav jādzīvo pa būvniecības putekļiem. Uz jauno māju ģimene pārcēlās tieši pirms gada Ziemassvētkos. Mājā pastāvīgi dzīvo divgadīgais dēlēns Olivers un nu jau 8.klases skolniece Luīze un bieži viesojas Edgara dēli - pamatskolnieki Artūrs un Ralfs. Iekārtojot māju, daudz domāts arī par viņu vēlmēm un ērtībām.
Nozīme katram sīkumam
Jaunceltne ir racionāli izplānota, mājīga, kompakta, ar pārdomātu plānojumu, vienkāršu un atturīgu, tomēr patīkamu un tīru interjeru. Ēkas projekts izstrādāts projektēšanas birojā A.I.D.E. arhitektu Jāņa Rinkeviča un Ingas Ābeļkalnes vadībā.
Divos stāvos izkārtotās mājas kopējā platība ir 260 m2. Pirmajā stāvā atrodas viesistaba, flīģeļa salons, kas vienlaikus ir Edgara darbistaba, kā arī puišu Artūra un Ralfa istaba, virtuve, dušas telpa ar labierīcībām un tā saucamā katla telpa. No plašās kāpņu telpas pa ērtām ozolkoka kāpnēm nonākam otrajā stāvā. Tur iekārtota Olivera istaba, Luīzes istaba un saimnieku guļamistaba, kā arī plaša garderobe un divas vannas istabas. Vienā no tām - bērniem iekārtotajā - izmantots dekoratīvs gotiņu motīvs. Šarmantais lopiņš redzams flīzēs, paklājiņā, dvieļos, pat vannas švammē. Ilzes izdomas un fantāzijas lidojums ļāvis dzīvē iemiesot arī dažu labu knifiņu. Vienkāršība un atturība vērojama gaismekļu izvēlē, un tie Ilzei ļāvuši veidot savas izjūtas telpās. Īpaši fascinē tapetes, ar kurām Ilze gluži vai rotaļājas, uzsverot katras telpas nozīmi un iemītnieku piederību tām.
Meklēt un atrast nav viegli
Zēnu istabā sajūsmināmies par daudzfunkcionālo mēbeli, kas vienlaikus kalpo par divstāvīgu gultu puikām, bet dienas laikā, ar vienu rokas vilcienu izvelkot darba virsmu, to var pārveidot par rakstāmgaldu. Plānojot puišu jeb viesu vannas istabu, Ilzei nepieņemama šķita parasta dušas kabīne, tādēļ viņa izvietoja stikla dušas kabīni, kura sastāv no divām starpsienām. Flīžu vietā dušas grīdu klāj dekoratīvi akmentiņi. Visās istabās īpaša uzmanība tika pievērsta tapešu izvēlei. Iekārtojot Olivera istabu, Ilzei nācās piestrādāt vēl radošāk. Tā kā puišeļa istabas galvenais motīvs ir krāsaini sērfinga dēļi, bija plānots vienu no telpas sienām izlīmēt ar pieskaņotām tapetēm, uz kurām redzamas palmas un havajiešu stila krekliņi. Taču šīs tapetes izrādījās brāķis. Tad Ilze iegādājās citas - zaļā krāsā, bet no pārpalikušajām brāķētajām tapetēm izgrieza raibos krekliņus un sērfinga dēļus, kurus aplikāciju veidā izlīmēja uz jaunajām tapetēm.
Īpaši tika domāts par atbilstošu gaismekļu izvēli. Visvairāk dažādās vietās izvietotu lampu ir virtuvē, jo tur labs apgaismojums ir ļoti būtisks. Turpat vai katras telpas griestu apgaismojumam Ilze diezgan mērķtiecīgi izvēlējusies vairākas lampas.
Sākotnēji iecerētā Edgara darbistaba pārtapa par flīģeļa salonu, jo Ilzes opaps mazmeitai nodeva cara laika vācu meistaru darināto melno flīģeli. Šai istabai Ilze pasūtīja masīvu grāmatu skapi ar bīdāmām durvīm, kurā tika ierīkota arī īpaša izvelkama galda virsma portatīvajam datoram un plaukti Edgara darba lietām.
Šajā un citās istabās saskanīgi rotaļājas tapešu raksti. Turklāt vienā istabā vai kāpņu telpā tie ir dažādi - divu vai pat trīs veidu, kas piemeklēti pēc krāsas un noskaņas. Lielās meitas Luīzes istabai tika piešķirta romantiska noskaņa, vienu telpas sienu noklājot ar lieliem ziediem. Šajā istabā dominē Luīzes mīļākās krāsas - koši zila un brūna kombinācijā ar baltu un bēšu. Liela daļa mājas interjera jau ir ierīkota, taču dažviet Ilzes iecerēm vēl ir iespējas izvērsties. Drīzumā viņa ķersies klāt pie vevecāku dāvātā simtgadīgā aizslietņa atjaunošanas, telpu sienas ir pateicīgas gleznu, foto un citu mākslas darbu izvietošanai, savu īpašo sofu gaida flīģeļa salons, noskatītas dārza terases mēbeles, taču tām jāpaciešas līdz terases izveidošanai. Ar neatlaidību panākts līdzsvars starp modernajām mūsdienu interjera prasībām un mājokļa īpašnieku alkām pēc pamatīguma, vienkāršības un nosacīta askētisma. To, cik daudz darba, mīlestības un emociju ielikts šīs mājas tapšanā, zina tikai Ilze pati. Un rezultāts ir apbrīnas vērts.