Tautas ticējums vēsta, ka Ziemassvētku vakarā uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, tad būšot bagāts nākamais gads. Manā ģimenē runa vienmēr bijusi par divpadsmit ēdieniem svētku galdā – tad visam jābūt kārtībā, tā arī būšot. Pēdējā brīdī gatavojot un pēc tam skaitot, apstākļi vienmēr spiež mandarīnus un konfektes pieskaitīt ēdieniem.
Neesmu nekāds gardēdis vai pavārs, jo visvairāk man patīk interesēties par ēdienu, nevis to gatavot vai notiesāt. Tāpēc, izmantojot izdevību, savus Ziemassvētku galda perfektos divpadsmit ēdienus «pagatavošu» šajā slejā.
Man svarīgākais ēdiens Ziemassvētku noskaņas radīšanai ir sautēti kāposti. Man patīk, ka sautēti kāposti aizpilda visas svētku dienas un, jo vairāk reižu tiek sildīti, jo garšīgāki. Latviešu tradīcijas pilda zirņi. Pats es raudāšanas novēršanu gan aizstāju ar pupām, bet attapīgi Ziemassvētku maltītes gatavotāji no zirņiem taisa kotletītes vai notiesā tos kopā ar čurkstinātu speķi un sīpoliem. Un arī neraud. Otra tradīcija saistīta ar ticējumu par naudas un zivs zvīņu mistiskajām attiecībām. Bet, lai viss neizvērstos par šausmīgu pārēšanos, zvīņas vajag iekrāt jau laikus. Un nepieciešamo zivs devu uzņemt ar lašmaizīšu uzkodām, gaidot svētku mielastu.
Pusei no ģimenes iecienītākā labumu vākšana ziemai ir sēņu lasīšana. Ziemassvētku vakars ir īstais brīdis, lai galdā celtu kaltētu baraviku zupu. Daži kartupeļi un burkāni un daudz, daudz kaltētu sēņu – visa māja smaržo pēc baravikām un meža.
Svētku galvenais ēdiens ir cepetis, kas savā ziņā pilda tādu kā cūkas šņukura bērnu nenobaidīšanas versiju. Kopā ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. Bet, lai tomēr būtu kā izēšanās pa svētkiem un krāsns netiktu velti degta, tad svētku galdā nokļūst arī sālī cepts vesels cālis. Tas, tieši tāpat kā sautēti kāposti un cepetis, vēl ilgi pēc svētkiem kalpo ēdienreižu vietā.
Bērnu uzdevums ir tikt galā ar speķa sapildīšanu pīrāgos un piparkūkām. Vēl tiek pagatavoti salāti. Šeit gan drīzāk rezultāts ir atkarīgs no vēlmēm – biešu salāti, siļķe kažokā, kartupeļu salāti. Vai visu svētku neatņemamā sastāvdaļa – rasols.
Ja vien pagrabā ir palikuši lielie skābie āboli, tad saldajā ēdienā nekā labāka nevar būt – krāsnī cepts ābols ar putukrējumu, kanēli un cukuru. Bet, protams, galvenā ir Ziemassvētku kūka. Piemērotākā kūka latviešiem būtu augļu sukāžu kēkss. Angliski runājošās zemēs svētki nav iedomājami bez Ziemassvētku pudiņa, bet man nekas labāks kā Pavlova nenāk prātā – bezē, putukrējums un augļi. Kūkai pēc visas lielās ēšanas ir jābūt vieglai un gaisīgai. Garšīgus Ziemassvētkus!