Tā nav nekur citur pasaulē. Pirms 25 gadiem apkārtējās dabas gleznainā daiļuma pārsteigti, Vecpiebalgā īpašumu nolēma nopirkt Gundaru ģimene. Par mājām to grūti bija saukt - zeme 3,5 ha, bet dzīvojamai ēkai ielūzis jumts, logu un durvju ailas tukšas, betona lējums grīdas vietā, dārzs aizaudzis, bet elektrības te nekad nebija bijis. Interjeriste un arhitekte Zane Gundare atceras - šīs vietas īpašais vilinājums bija skaistā apkārtne.
Divi gadsimteņi
Zanes meita arhitekte Grieta Gundare lēš, ka vecā māja ir aptuveni
200 gadu veca. Pēdējais te saimniekojis kalējs. Pašlaik
Vectīrumniekos ar saviem mājdzīvniekiem - sešiem kaķiem un īru
seteru Frederiku - dzīvo Zane. Dzīvojamā ēka, klēts, zirgu stallis,
pirtiņa no ārpuses izskatās kā Brīvdabas muzeja lauku sēta -
dzīvojamai ēkai niedru jumts, pārējām - skaidu jumti. Vispirms tika
uzlikts jumts dzīvojamai ēkai, tad novadam raksturīgā stilā tika
uzcelta pirts, klēts un zirgu stallis. Pirms trim gadiem ar pietāti
pret apkārtni un pašu ēku restaurēta vecā māja. Par agrāko postažu
tagad liecina tikai fotogrāfijas Zanes rūpīgi sakārtotajā albumā.
Pašlaik Vectīrumnieku dzīvojamā ēkā ir četras istabas, virtuve un
moderni iekārtota vannasistaba.
Virtuvē labs meistars atjaunoja plīti, bet uz tās malas novietota arī elektriskā plītiņa. Zane stāsta: "Kad esmu mājā viena, kam man plīti kurināt?" Virtuve apvienota ar dzīvojamo telpu, vienā stūrī balts kamīns. Tas silda arī Zanes guļamistabu un lielo istabu. Otrā guļamistabā greznojas skaista tumši zaļu podiņu krāsns. Plīts silda mūrīti arī lielajā istabā. Uz siltās kodinātās akmens virsmas sānus sildīt saguļas kaķi. Zane stāsta, ka pirms diviem gadiem Vecpiebalgā bijis mīnus 32 grādu aukstums, bet telpās varēja staigāt basām kājām.
Vecuma elegance
Mājasmātes lepnums ir senās mēbeles. Daļa ir mantotas, bet daudz
kas iegādāts Gundaru ģimenes iecienītajā antikvāro lietu tirgo tavā
Ķirmīši Rīgā. Pircēji bieži paiet garām labām vecām mēbelēm, jo tās
nav acij tīkamas, - laika gaitā nomelnējušas durvis, pazaudētas
atslēgas, sarūsējušas, šķības eņģes. Jābūt apveltītam ar īpašu
redzi, lai novērtētu drēbi - veco mēbeļu solīdo eleganci.
Vectīrumniekos katra iegādātā manta iegūlusi savā vietā, it kā tur mūžam atradusies. Zanes guļamistabā goda vietā ir vecāsmātes gulta un Singer šujmašīna, viesistabā acis priecē ar jaunu mēbeļdrānu apvilktais dīvāns. Tā dzimšanas gads - 1860. Dīvānam jau tolaik bija ērts jauninājums, kas joprojām darbojas, - pietiek nospiest podziņu, un sāņu zviļņi noslīd slīpi! Skaistie krēsli ar ritentiņiem nāk no Pēterburgas senčiem. Piemērotu mēbeļdrānu krēslu un dīvāna apvilkšanai Grieta un Zane meklējušas pusgadu. Kumodes, skapji, krēsli, galdi, spoguļi - ja vien tie spētu pavēstīt par saviem agrākajiem saimniekiem, kādus brīnumainus stāstus mēs dzirdētu!
Vecpiebalgas lauku māja atdzimusi jaunai dzīvei, ceļot godā senču mantojumu, ar gaumi un lietišķu prasmi līdzās izvietojot mūsdienīgus akcentus, sadzīvē nepieciešamas lietas un mūslaiku amatnieku darbus. Zane un Grieta iedzīvojušās jaunajā vietā, kur "sirsnīgi un izpalīdzīgi kaimiņi", bet namamātes prombūtnē māju sargā Frederiks un signalizācija.
Zane uz pastāvīgu dzīvi Vectīrumniekos pārcēlusies pirms trim gadiem un tagad visus spēkus velta apkārtnes iekopšanai. Zāle jāpļauj turpat vai katru dienu, dīķis sāk aizaugt - būs jātīra, puķudobē krāšņi zied tulpes, drīz stallī dīžāsies abi Grietas zirgi, kas pa ziemu mīt Ropažos. Savu laiku prasa tiešais darbs - Zane un Grieta ar projektiem strādā tandēmā. "Tehnika attīstījusies un tagad nav vairs svarīgi - sēdi Rīgā birojā vai pie sava rakstāmgalda Vecpiebalgā un projektē objektus visā latvijā, acis atpūtinot Ineša zilgmē," teic mājasmāte.