Ja beidzot gribas savai mutei visu to skaistāko, viena jauna
zoba implantēšana patlaban Rīgā maksā ap Ls 1000. Un arī tad vēl
jāstāv garās rindās. Piemēram, uz septembri pie dažiem dakteriem
bija jāpierakstās jau maija beigās. Pašlaik pieraksts ir uz
decembri. Rindas diezgan būtiski pastiepj ārzemnieki, kas brauc
šurp gan taisīt jaunus zobus, gan sakopt tos pašus vecos. Piemēram,
Valmierā strādājošā Ziemeļaustrumu Latvijas Mutes veselības centra
higiēniste Jolanta Kalniņa stāsta, ka arī viņai daļa klientu ir
ārzemnieki. Viens secinājums ir iepriecinošs - tātad var ticēt
dakteriem, kad tie saka, ka materiāli un metodes, ko zobārstniecībā
izmanto Latvijā, ir tik pat labas kā Rietumos. Otrs secinājums
nepriecē - cenas var būt vēl augstākas.
Zobi labāki nekā agrāk
Trešo secinājumu tagadējai trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku
paaudzei vajadzēja izdarīt pirms 10-20 gadiem. Ja nenoslinko pašu
elementārāko - divreiz dienā iztīra zobus ar fluoru saturošu zobu
pastu dažādo zobu slimību risks samazinās par 50%, bet finansiālās
investīcijas mutē - vēl vairāk. Zobu pasta maksā pusotru latu,
higiēnista apmeklējums Ls 15-35. "Taču cilvēki demonstratīvi netīra
zobus, tāds dzīves stils," dusmīgi saka Rīgas Stradiņa
universitātes asociētā profesore Egita Senakola. Pētījumi rāda, ka
tikai 30% vīriešu un 53% sieviešu zobus tīra biežāk nekā reizi
dienā.
Šonedēļ, uzsākot Mutes veselības mēnesi, zobu speciālisti preses konferencē publiskoja datus, kā mainījušies zobu kopšanas paradumi un mutes veselība kopš 1993.gada. Zobārstniecībā tiek lietots indekss KPEz, kas norāda uz kariozo, plombēto un izrauto zobu skaitu mutē. Secinājums - bērnu un pusaudžu zobi, neskatoties uz apšaubāmajiem ēšanas paradumiem, ir kļuvuši veselāki (skat.tabulu), lai gan Pasaules Veselības organizācijas (PVO) normas vēl nav sasniegtas.
Bērni zobus tīra biežāk. 15 gadu vecumā zobus vairāk nekā reizi dienā tīra 68% meiteņu un 43% zēnu. Latvijas pusaudži to dara biežāk nekā pieaugušie, toties daudz retāk nekā citu Eiropas valstu tīņi. Šveicē to dara 91% meiteņu un 76% zēnu, līdzīgi paradumi ir arī Zviedrijas tīņiem un Čehijas meitenēm. Gan E.Senakola, gan J.Kalniņa uzskata, ka bērniem labos rezultātus devušas izglītojošās kampaņas skolās. J.Kalniņa: "Ja zobi tīri, našķi un kola neko tiem nevar izdarīt. Bojājumi rodas tad, kad aplikuma baktērijas uz zobiem satiekas ar kolas cukuriem." E.Senakola gan norāda, ka visi uzlabojumi notikuši laikā līdz 2000.gadam, pēdējos astoņus gados nav ar ko lepoties. Viens no galvenajiem iemesliem ir kaitīgie ieradumi un nepietiekamā profilakse.
Pensijā ar bezzobu žokļiem
Pieaugušo (35-44gadi) un veco cilvēku (65-74 gadi) zobi patlaban ir gandrīz tikpat slikti kā 1993.gadā un divas līdz trīs reizes sliktāki, nekā tos gribētu redzēt PVO. "Mutē ir redzamas visas organisma problēmas, citas slimības," teic E.Senakola. Ja zobi gadiem nav kopti, sākušās citas saslimšanas un nav pietiekami naudas, lai zobus labotu, lētākais ir tos izraut.
E.Senakola stāsta, ka daudzās pasaules valstīs, kur arī "agrāk pensionāriem bija bezzobu žokļi", pēdējās desmitgadēs, zobus profilaktiski kopjot, tagad arī veciem cilvēkiem ir savi zobi, nevis protēzes. Zobi tiek laboti, nevis izrauti. Dažas valstis pat atver jaunus zobārstu mācību centrus, paredzot, ka nākotnē būs vajadzīgs vairāk zobārstu.
Vienīgais veids - profilakse
"Jau gadiem skandējam vienu un to pašu - tīriet zobus, diegojiet, skalojiet muti un ejiet pie higiēnista, tad arī pēc 60 gadiem jums būs pašiem savi zobi," saka J.Kalniņa.
E.Senakola stāsta par dažādām pieejām. ASV un Kanādā cilvēkiem jau vairākās paaudzēs ir labi zobi, jo jau apmēram pusgadsimtu tiek fluorizēts dzeramais ūdens. Tādēļ Ziemeļamerikā nav retums cilvēku, kam pirmā plombe zobā ielikta 30 gadu vecumā. Eiropā - Šveicē, Čehijā - ar fluoru bagātināta ir sāls, Skandināvijā tiek lietotas tabletes. Latvijā eksperti ir vienojušies par fluorizētas zobu pastas lietošanu. Vismaz divas reizes dienā. "Tas ir elementārākais, ko cilvēks savu zobu labā var darīt," tā E.Senakola.
***
Zobu veselība KPEz* rādītājs
Vecuma grupa 1993.gads 2005.gads PVO mērķis
6-7 gadi 1,16 0,71 aptuveni 1
12-13 gadu 5,75 3,3 1.5
35-44 gadi 19,19 19,02 6
65-74 gadi 24,92 24,84 12
Mutes veselības mēneša pasākumi
313 Latvijas pilsētās viesosies mobilais zobārstniecības autobuss, kurā ikviens interesents varēs pārbaudīt mutes veselības stāvokli, kā arī saņemt speciālista konsultācijas.
Vairāk informācijas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra mājaslapā:www.vzc.lv
*KPEz norāda uz kariozo, plombēto un izrauto zobu skaitu mutē