Plūdi, vētras un karstuma viļņi ir iespējami

Prof. Kļaviņš visticamāk tiešām sajauca Kaspijas un Arāla jūras. Arāla jūra izžūst, - tas ir plaši zināms. Tikai mazāk zināms ir fakts, ka šāda izžūšana ir notikusi arī agrāk. Ja 20. g.s. pirmās puses līmeni pieņem aptuveni 52 m atzīmes līmenī, tad laika posmā starp ~0 un ~800 gadu šis līmenis bija aptuveni pie 30 - 35m atzīmes. Kā "Neskaidrības" jau pieminēja, 20. g.s. otrajā pusē izmainījās ūdeņu bilance un Arāls sāka izžūt - šobrīd līmenis jau atkal ir nokrities līdz ~40m atzīmei. Tātad, par aptuveni 12m. Un īsā laika mērogā tas ir katastrofāli. Par Arālu - atliek cerēt, ka šī kādreiz skaistā jūra kaut kad nākotnē vēl atdzīvosies. (Ja cilvēki apdomāsies un beigs čakarēt dabu.) Teorētiski tāda iespēja pastāv. Par Kaspijas jūru. Šai jūrai 3000 gadu vēsurē ir bijuši periodi, kad tās līmenis ir svārst'jies robežās no -22 līdz -35m atzīmei. Vēlākais mazūdens periods (-35m) bija ap 1000. gadu. No 1930. līdz 1977. gadam Kaspijas līmenis nokritās par 3 metriem. (No -26 līdz -29m atzīmei. Līmeņa pazemināšanās iezīmējās jau ap 1900. gadu.) Kopš 1977. gada ūdens līmenis ir stabili paaugstinājies (par vairākiem desmitiem cm). Tādēļ šobrīd nebūtu pamata runāt par Kaspijas jūras izžūšanu. Žēl, ka cien. profesors šajā sakarā un arī citos savos izteikumos intervijā ir bijis nepietiekami precīzs. Par Golfa straumes novērotajām un prognozētajām izmaiņām jautājums ir pietiekami neskaidrs, tomēr nebūtu pareizi atsaukties uz "Krievijā ir izstrādātiem vienkāršotiem matemātiskiem modeļiiem". Ir arī citi pētījumi. Ne tikai Krievijā (kurā uzspridzināja ūdeņraža bumbu). Viena lieta, kurai gan nešaubīgi piekrītu - neatkarīgi no tā, vai klimata pārmaiņas izraisa cilvēku darbība, vai tās ir dabisks process; vai tās modelē Krievijas zinātnieki ar vienkāršotiem matemātiskiem modeļiem, vai tās vispār nemodelē neviens, - pareizākais, ko var darīt Latvija ar saviem ierobežotajiem resursiem, ir maksimāli piemēroties šīm pārmaiņām. Tieši adaptācijai ir jānovirza resursi, nevis "cīņai ar klimata pārmaiņām" un citiem utopiskiem mērķiem. Un resursi šai jomai nosacīti runājot nemaz nav tik ļoti mazi, - atbilstoši ar Kioto protokolu iedibinātajām kvotu tirdzniecības shēmām Latvija ir ieguvējvalsts. Nevajadzētu notrallināt arī šo (visai burtiskā nozīmē "no gaisa nokritušo") naudu.

par to bumbu.. nu nav tik traki.. padomaa pats 18 000 km.. gribi teikt ka ar vienu bumbu var veselu knotinentu izslauciit? :)) ne tak.. tur ja taadu mazinju uzmet paardaugavai - purchikaa pat stikli neizbirs.. :)

1.??? > ...Viens no raksturīgākajiem piemēriem ir Kaspijas jūra... ne Arāla jūra, kur Sirdarjas un Amudarjas ūdeņus novirzīja lauksaimniecībai? 2.??? > ...uzspridzināto ūdeņraža bumbu, kas pilnībā nopostīja vidi 18 km rādiusā. Vai nav tā kā par niecīgu tas attālums? Domāju, ka tur 3 nulles ir aizmirstas pielikt...