Vai arī par savu valdnieku bija iecēluši kādu, mūsdienu terminoloģijā runājot, grīdā gāzētāju, kura solīto ekspansiju uz dienvidiem senie latvieši negaidīti apturēja ar tādām metodēm, kādām viņš nebija gatavs, proti, ar rāmu dziedāšanu un koklēšanu, neiekrizdami uz vilinājumu gāzēt igauņiem pretī. Raugoties pāri gadiem, šodien šiem iemesliem vairs nav lielas nozīmes, svarīgākais ir fakts, ka nu varam dziedāt "Esmu dzimis gaujmaliets" un uzteikt visas tās paaudzes pirms mums, kas noturējās, pārlieku neapbūvējušas senleju ar visādām bezjēdzīgām būvēm (tā kā mūsu lielākās cerības Vankūveras olimpiādē saistās ar bobsleju, trasi šoreiz liksim mierā). Tiesa, vienu mazu deficītu šāds būvju trūkums rada: Siguldas skaistākajās vietās nav pārāk daudz kafejnīcu, kurās sēžot var baudīt ne tikai ēdienus, bet arī ainavu.
Varbūt arī labi, ka tā. Šis apstāklis liek tiem Siguldas krogiem, kuri tik gleznainās vietās neatrodas, ainavas trūkumu kompensēt ar labiem ēdieniem un citiem servisiem, citādi visi atbraucēji tupēs tikai Gleznotāju kalnā un tiesās sviestmaizes. Tā nu Siguldā var atrast ne vienu vien krodziņu, kurā baro tā, ka gribas tur atgriezties, - tas, ziniet, krogam ir labs rādītājs.
Kurš tad ir smalkākais? Pateiksim uzreiz: tas, kurš valkā Siguldas veco nosaukumu. Restorāns Segevold. Maijā apritēs jau gads, kopš tas baro ciemiņus. Un ne tikai baro, jo Segevold fundaments ir četru zvaigžņu viesnīca, tātad smalkākā Siguldā, tā piedāvā gan numurus, gan apartamentus, gan pirtis un citus ūdenspriekus. Pašlaik to vairāk iecienījuši konferenču rīkotāji nekā vientuļnieki, tāpēc, teiksim, aukstā svētdienas pēcpusdienā restorānzāle bija patukša. Taču tiem, kam patīk labi servētas lietas, te derētu iegriezties. Ēdieni izrādījās garšīgi ne tikai acīm, bet arī uz mēles. Filejas gaļa nebija ar vienaldzības piegaršu, un kartupeļu ripas tik izjustas, ka varētu tādas vēlēties uzliktas uz acīm kā mierinātājas liktenīgā stundā. Ēdienkarte rādīja arī dažādus citus neordinārus labumus, sākot no uzkodām, piemēram, bietēs marinēta laša karpačo ar piparmētru gurķiem un sarkano ikru saldējumu, un beidzot ar vairākiem saldēdieniem, vidū, lai nedziest, atstājot zupas (piemēram, skābu kāpostu zupu, pasniegtu maizes podiņā) un gaļas un zivju pamatēdienus (rozmarīnā noturēts jēra šķiņķis ar kartupeļu daivām, tvaicētām kāršu pupiņām un tomātu un plūmju mērci; zandarts, sacepts mandeļu mērcē ar kartupeļu biezeni un tvaicētu dārzeņu piedevu…). Būtu igauņi zinājuši, ka te reiz tā baros, nebūtu savu zemi tik lēti atdevuši.
**
Diena ēda:
Lumaconi, pildīti ar spinātiem, saldā krējuma un valriekstu mērcē Ls 3,83
Cūkas fileja ar grilētām kartupeļu ripām, dārzeņiem un sinepju mērci Ls 6,80