Jūrascūciņu īpašniece Anete Valtere no Lielvārdes priecājas - skinni jūrascūciņas tikai nesen atvestas no Polijas, Čehijas un Vācijas, un visā Latvijā pagaidām ir tikai aptuveni piecpadsmit šādu īpatņu.
Ja ne labāka - citāda
Kāpēc cilvēks iemīl dīvainīšus - plikos kaķus, suņus, jūrascūciņas, žurciņas? No vienas puses, mākslīgi izveidotās šķirnes ir slimīgas, alerģiskas, jutīgas, nereti tām ir īsāks mūža gājums. No otras puses - Homo sapiens allaž piesaistījušas neparastības, kaut kas tāds, kā nav citiem. Turklāt plikie dzīvnieciņi var kļūt par labu draugu alerģiskiem cilvēkiem. Varbūt kāds, kurš iegādāsies rozā jūrascūciņu skinni, pieķersies viņai tā, ka ne guns, ne ūdens nespēs tos šķirt. Pagaidām skinni vēl tikai sapņo par savu īsto gādīgo saimnieku. Viņš vēl ir ļoti maziņš. Pat ausis nav noliekušās lejup, kā pieaugušam radījumam pienākas.
Anete Valtere metas šķirt pārpratuma dēļ kādā būrī kopā saliktos pieaugušos skinni vīriešu kārtas pārstāvjus. Viņa stāsta: "Cilvēkiem jūrascūciņas nekad nekož, tās ir ļoti miermīlīgas. Taču, nedod Dievs, salikt vienā būrī divus puikas!" Rezultātu ieraugām uzreiz - vienam no puikiem acs saskrāpēta līdz asinīm, otram ar asu zobu iešņāpts lūpā. Anete zina teikt, ka skinni vīrieši ir lieli kaušļi. Ja divus skinni vīru būrus noliek blakus, abi gatavi pat restes pārgrauzt, lai viens otram tiktu pie rīkles. Taču tēvi ar dēliem līdz pusgada vecumam nekaujas. Vēlāk arī viņu starpā sākas teritorijas dalīšana. Toties Anete bilst labu vārdu par skinni māmiņām. Tās ir ļoti izpalīdzīgas. Ja kādai piedzimuši vairāki bērneļi, pārējās tos nolaiza, sasilda, pabaro. Skinni mātēm nereti vispār nav piena, ar ko jaundzimušo pabarot, un tad pārējās mātes ņem mazos savā aprūpē. Skinni ir gardēdes, tām iet pie sirds augļi un dārzeņi, bet vislabāk - tīrs un smaržīgs siens. Tam vienmēr jābūt būrī. Skinni ir tīrīgas, un viņu ekskrementu smaka gandrīz nav jūtama. Šīs jūrascūciņas labprāt dzīvojas cilvēkam pa rokām, skraida pa istabu. Ja viņām salst, skinni sāk ēst, un siltums atgriežas ķermenī. Pliko jūrascūciņu mūžs ilgst aptuveni astoņus gadus, ja vien slimības tās saudzē. Iespējams, modes trakuma dēļ skinni, līdzīgi kā mazie sunīši, ar laiku varētu kļūt par balles karalieņu rokassomiņas aksesuāru. Taču tādu dzīvi es šiem dzīvnieciņiem nenovēlu.