Raidījuma Ķepa uz sirds producente Inese Kreicberga atstāsta gadījumu: "Man ir divi kaķi, un reiz es ar vienu no viņiem devos uz veterināro klīniku Dzīvnieku draugs pie mūsu veterinārārsta Aigara Briņķa. Uzgaidāmajā telpā jauns pāris gaidīja, kad no patversmes izvedīs viņu izvēlētu ar vēzi slimu sunīti gados, no kura bija atteicies saimnieks. Žēlsirdīgie cilvēki bija nolēmuši suni adoptēt, uzdāvinot slimajam dzīvniekam pusgadu vai gadu, lai suns mūža beigu posmā būtu laimīgs. Iedomājos – lūk, šo sižetu varētu nofilmēt! Emocionāli jau redzēju, kā no patversmes iznāk tās direktore Solvita Vība, kā viņa pieved jaunajiem saimniekiem slimo suni un kā viņi trijatā laimīgi dodas mājās. Pieteicu televīzijā ideju informatīvi izklaidējošam un audzinošam raidījumam visai ģimenei par dzīvniekiem. Taču bija krīzes laiks, naudas nebija un daudzi arī domāja, ka tāds labestīgs raidījums negūs skatītāju atsaucību. Es sapakoju divus koferus un aizbraucu uz Angliju."
Atrast sirds aicinājumu
Kopš tā laika pagājis desmit gadu. Raidījums Ķepa uz sirds bijis ēterā jau vairāk nekā 300 sērijās, audzis raidījuma reitings. Inese man stāsta, kā viņa, diplomēta sociālo zinātņu maģistre, gājusi ceļu, kas novedis pie gandarījumu sniedzoša darba.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!