Kā primārie cēloņi iekaisuma attīstībai var būt alerģija, parazīti, autoimūnas saslimšanas, endokrīnas slimības, sēnītes u. c. Šo cēloņu dēļ ausī var pievienoties sekundārie iekaisuma cēloņi kā baktērijas un sēnītes. Iespējams, šajā gadījumā ausis tiek apārstētas, novēršot sekundāro bakteriālo mikrofloru, tomēr, ja primāri saslimšanu izraisa kāds cits faktors, iekaisums atkārtojas. Būtu nepieciešams dzīvnieku izmeklēt, lai noskaidrotu īsto cēloni, kādēļ atkārtojas iekaisums. Kā iekaisumu veicinošie fakori vēl var būt peldēšanās un liels mitruma daudzums ausī. Vajadzētu arī izmeklēt ausis ar otoskopu, lai pārbaudītu, vai nav kādas izmaiņas anatomiskajā struktūrā, sašaurinājumi vai polipi, kas varētu veicināt auss iekaisumu. Pastāv arī iespēja, ka baktērijām veidojas rezistence pret lietotajiem medikamentiem. Tādā gadījumā nepieciešams veikt bakteriogrammu, lai noteiktu uz baktērijām jutīgās antibiotikas.
Vai kaķim, kuram patīk medīt un notiesāt gan mušas, gan zirnekļus un pat vaboles, tas nevar radīt kādas saslimšanas? Kaķiem dabīgs ir mednieka instinkts. Tādēļ kukaiņu ķeršana ir pilnīgi normāla. Tā pat uzlabo kaķa koordinācijas spējas un ir labs treniņš. Nelielā daudzumā apēsti kukaiņi neradīs nekādas problēmas kaķa veselībai, jo kuņģa skābē tās tiks sagremotas. Tomēr, ja kaķis kukaiņus saēdas lielā daudzumā, var veidoties kuņģa un zarnu trakta iekaisums un būt vemšana, caureja, nogurums, atteikšanās no barības vai citi simptomi. Vaboles, blusas un skudras var būt kā starpsaimnieki parazītiem, tādēļ kaķus nepieciešams regulāri attārpot.
Bet vai pretblusu līdzekli neostomazānu var lietot arī pašam mājdzīvniekam? Neostomazānu drīkst lietot mājdzīvniekam, bet līdzekli nepieciešams atšķaidīt 1:200, kas ir 1 ml neostomazāna uz 200 ml ūdens. Šādā veidā dzīvnieku drīkst mazgāt, apsmidzināt vai to iemērkt. Pēc pagatavošanas šķīdumu nepieciešams izlietot 24 stundās. Šis līdzeklis ir toksisks zivīm, tādēļ pēc suņa apstrādes nevajadzētu ļaut tam doties peldēties ūdenstilpēs. Līdzekli nedrīkst lietot novārdzinātiem, slimiem dzīvniekiem. Pirms lietošanas vēlams izlasīt lietošanas instrukciju.
Šovasar mūsu suns ēd daudz, bet labumā neiet, viņš pat novājē. Ko darīt? Noteikti būtu nepieciešams vērsties pie veterinārārsta, jo cēloņi var būt vairāki. Nepieciešams izvērtēt arī citu informāciju par dzīvnieku, tā vecumu, šķirni, dzimumu. Viena no slimībām, kam raksturīga pastiprināta ēšana un vienlaikus novājēšana, ir aizkuņģa dziedzera eksokrīna mazspēja. Lai to diagnosticētu, var veikt elastāzes koncentrācijas noteikšanu fekālijās vai nosakot aizkuņģa dziedzera lipāzes imūnreaktivitāti. Ja diagnoze apstiprinās, dzīvniekam nepieciešams uzņemt aizkuņģa dziedzera enzīmus, kas palīdzētu sašķelt un tālāk uzsūkt barības vielas. Cita slimība ar šādām pazīmēm ir hiperadrenokorticisms jeb Kušinga sindroms. Pie tā vēl novērojamas citas pazīmes (palielināts, nokāries vēders, apmatojuma zudums, plāna āda, pastiprināta dzeršana un urinācija). Šajā gadījumā diagnozes apstiprināšanai jāveic kortizola līmeņa testi. Iespējams, jāpārbauda barības daudzums, ja mainīta barība vai dzīvnieks strauji izaudzis un dotais apjoms vairs neatbilst nepieciešamajam enerģijas patēriņam. Iespējami arī citi cēloņi, tādēļ pilnīgāk varētu spriest pēc vispārējas dzīvnieka izmeklēšanas un testu vai vizuālās diagnostikas pārbaudēm.