Šogad vairs nav Palladium skatuves, un daudziem pietrūkst I Love You telts - tā pazudusi jau pirms pāris gadiem, un šogad atradusi jaunu mājvietu Summer Sound Liepājā, kas notiks pēc divām nedēļām. Otra lielākā jeb Other Stage pagriezta virzienā prom no jūras, Dabas skatuve (Arts and nature Stage) ir turpat, kur agrāk, bet pa ceļam uz lielo vēl ir jaunā Piena svētku skatuve. Varbūt optiski jaunais izvietojums teritoriju padara mazāku, vai varbūt es vienkārši esmu pa gadu ļoti izaudzis? Nē, izrādās, festivāla teritorija neesot palikusi mazāka, vienīgi dienas vidū tā ir tik tukša, ka nav lēni jāpārvietojas kopā ar pūli, un kustība notiek ātrāk.
"Nu, ko tu saki? Vai šis varētu būt pēdējais Positivus?" jautā kāds sastapts patukšo teritoriju novērtējis paziņa, bet tik pesimistiskām prognozēm nodoties negribas, jo arī pirmais Positivus taču bija salīdzinoši maz apmeklēts, ar to atšķirību, ka toreiz programma bija vairāk orientēta uz pieaugušu klausītāju (Badly Drawn Boy, Stereophonics, James, Malkolms Maklarens, Mumiy Troll, Brets Andersons), bet 2018. gada pirmās dienas hedlaineri Years And Years orientēti uz pavisam jaunu paaudzi, kam vēl pat alkoholu nepārdod. Pats ieguvis pirmo festivālu rīkošanas pieredzi Kartupeļpalmā, kur svarīgi šķita nodrošināt, lai, atrodoties vienas skatuves tuvumā, nedzirdētu, kas notiek uz citas, pamanu, ka Evijas Vēberes uzstāšanās laikā uz Dabas skatuves traucē skaņa, kas nāk no netālās Other Stage, kaut tā, kā jau minēts, pagriezta prom no jūras, kuras krastam pavisam tuvu kāpās ir Dabas skatuve, uz kuras uzstājās arī Martas Asinis, Artūrs Stutelis, Spāre un jaunās džeza izdevniecības Jersika Records sarūpētie mūziķi, kurus tomēr gribētos klausīties bez papildskaņām no malas. Rīgas Maskavas forštatē bāzētā izdevniecība izveidojusi arī vinila nometni, kur kāds laiku pa laikam uzdīdžejo, notiek plašu tirdzniecība, paredzētas arī diskusijas par šī senā un atkal populārā nesēja tēmu. Nometne izrotāta ar visādiem plašu atribūtiem – no tām izgatavotiem suvenīriem, hipijlaiku Volkswagen busiņu ar Led Zeppelin simboliku, vecu patafonu, vinila bumboksu jeb pārnēsājamo plašu atskaņotāju.
Piena svētkos pērn jau dzirdētā Jāņa Šipkevica aranžēto Imanta Kalniņa veco dziesmu programma ir pirmais notikums uz lielās skatuves, un to varētu klausīties ne vien otro, bet arī trešo reizi. Joprojām vislielāko labsajūtas trīci izraisa Evijas Vēberes un Vladislava Nastavševa izpildītās dziesmas (Kamēr vien akmens un Zālamans ( Es redzēju sapnī), kaut jaunas meitenes pirmajās rindās, abiem parādoties, skaļi kliedz: „Zelma! Zelma!” Protams, tas brīdis pienāk, kad uz skatuves iznāk arī Zelma Jēgere, kura pazīstama kā repere Viņa, un, kaut šajā gadījumā viņa nerepo, bet dzied, meitenes pirmajās rindās kūst no sajūsmas ne mazāk kā Jeremy Loops koncertā, kas patiešām ir aizrautīgs koncertšovs, kas varētu uzkarsēt arī galveno skatuvi, kurai toties ticis burvīgs folkblūza grupas The Barr Brothers (Kanāda) koncerts, kas pagaidām līdzās vietējai grupai Kautkaili ir lielākais festivāla atklājums, un Gacho jeb Mesa, kas aizstāj no programmas izkritušo Mura Masa, pārējiem Other Stage mūziķiem pārbīdot sestdienas uzstāšanās laikus uz priekšu, un gan reperis Ansis, gan atjaunotā rokgrupa Mary Jane ir lieli ieguvēji, jo viņiem izdodas sagaidīt tos, kas uzkavējas teltīs, un uz festivāla teritoriju nesteidzas.
Līdz The Prodigy beidzot ir pamodušies visi un deviņdesmito gadu superzvaigznes, kas iegājušas vēsturē ar to, ka satuvināja deju mūzikas un roka klausītājus, kuri pirms tam vienas un tās pašas mūzikas lietošanu nespēja pat iedomāties. Aizbāžot muti skeptiķiem, kuri uzskata, ka The Prodigy laiks bija deviņdesmitie un šodien viņi zaudējuši savu aktualitāti, britu producents Liams Haulets kopā ar saviem nevaldāmajiem frontmeņiem Kītu Flintu un Maksimu Rialitī, kā arī sastāvu papildinošo dzīvo bundzinieku un soloģitāristu parūpējas par eksplozīvu festivāla otrās dienas vakara noslēgumu. Beigām, kad koncerta laikā jau izskanējuši gan Breathe, gan Firestarter, tiek pietaupīts trešais 1997.gada albuma The Fat Of The Land hits Smack My Bitch Up, pēc kura uzreiz gulēt aiziet nemaz nav iespējams, kas nozīmē, ka gaidāms grūts svētdienas rīts.
Nē, šis pavisam noteikti nebūs pēdējais Positivus – placis lielās skatuves priekšā, par spīti tieši šajā dienā notiekošajam Fono bezmaksas festivālam Cēsīs un Prātā Vētras Skārda bungu tūres ievadkoncertam Jelgavā, beidzot izskatās pilns, un vēl taču priekšā noslēdzošā diena ar Niku Keivu un The Bad Seeds, kas uz Salacgrīvu noteikti liks atbraukt arī tiem, kuri šajā festivālā vēl savu kāju nav spēruši. Otrreiz tik tuvu Niku Keivu mums tuvākajos gados nesagaidīt. Salacgrīva no Rīgas nav tālu.