Sviesta pupiņas. Tām ir diezgan smalkas, plānas, koši dzeltenas (dažām šķirnēm arī zaļas) pākstis. Šīs pupiņas nogatavojas jūlijā un augustā. Sviesta pupiņas parasti ēd ar visām pākstīm (neloba), jo to pupiņas ir ļoti sīkas, pat mazākas par zirņiem. Turklāt šīs pupiņas pārsvarā izmanto ātrai ēšanai.
Kā ēst? Lielākoties tās pievieno dažādiem sautējumiem vai vienkārši novāra un ēd, pārlejot, piemēram, ar gaileņu mērci. Novārītas un atdzesētas pupiņu pākstis var pievienot arī salātiem. Tās labi garšo kopā ar tomātiem, spinātiem, baziliku un kādu svaigo vai kazas sieru. Sviesta pupiņas var vārīt arī zupā, bet tad pākstis jāsagriež mazākos gabaliņos, lai zupu vieglāk ēst. Sviesta pupiņas var izvārīt, pēc tam ar sviestu sablendēt un masu ziest uz maizes. Ja pupiņas grib saglabāt ziemai, tās ieteicams marinēt.
Sparģeļu jeb adatu pupiņas. Tās parasti ir tumši zaļā krāsā, un to ēdamā daļa ir pati zaļā pāksts bez sēklām. Pākstīm bieži ir izliekta forma. Sparģeļu pupiņas vairāk paredzētas ātrai lietošanai un, ja vien netiek saldētas, nav saglabājamas ziemai.
Kā ēst? Sagrieztas mazākos posmiņos, tās var pievienot zupai. Labi garšos, ja, vārot sparģeļu pupiņas, tās kombinēsiet ar sviesta pupiņām un pēc tam pārliesiet ar mērci. Novārītas un apceptas pupiņas ir lieliska piedeva (rīsu vai kartupeļu vietā) gaļas ēdieniem.
Kāršu pupiņas. Parasti nogatavojas augustā. Tās ir ēdamas uzreiz – atliek tikai izlobīt, izvārīt un ēst. Kā rāda nosaukums, augot tām noteikti vajag atbalsta kārti, pie kā stādam pieķerties. Kāršu pupām ir arī ļoti dekoratīvi ziedi, tāpēc tās bieži stāda žogmalē. Pašas pupiņas lielākoties ir baltas, sarkanīgas vai raibas un parasti nedaudz lielākas par krūmu pupiņām.
Raibo krāsu salikumu dēļ šīs pupiņas visbiežāk liek salātos vai zupās, var izmantot arī kā piedevu gaļas ēdieniem.
Cūku pupas. Tās var vārīt un ēst gan iepriekš izžāvētas, gan tikko no dobes rautas. Cūku pupas ir gatavas ēšanai, līdzko tām izveidojusies pāksts ar sēklām (pupām) un no pāksts nogājis apmatojums (pūciņa).
Tā kā cūku pupas ir lielas, gaļīgas un miltainas, vasarā tās parasti vāra ar visu pāksti, lai neizjuktu. Savukārt ziemā, kad pupas ir izžāvētas un izlobītas, pirms vārīšanas tās kārtīgi izmērcē.
Ja cūku pupas vāc žāvēšanai, tām nolasa no krūma tikai pākstis, ko vējainā, sausā vietā izžāvē un pēc tam izloba.
Cūku pupas ir klasisks latviešu ēdiens, ko bieži vien ēd ar sīpolu un speķa mērci, klāt piedzerot kefīru vai paniņas. Bet pupas labi garšo arī salātos kopā ar tomātiem, gurķiem, vistas gaļu vai kādu no svaigajiem sieriem. Pirms likšanas salātos izvārītās pupas vēlams izlobīt no cietās miziņas.