Francijas pilsētu un ciematu bulanžērijās rosība sākas ap septiņiem un pēc trim stundām viss rīta cepiens bija izpirkts. Statistiķi rēķina, ka valsts saražo aptuveni 16 miljonus bagešu dienā. Tomēr pēdējos gados bagetes popularitāte ir mazinājusies, jo tradicionālās maiznīcas cīnās pret lielveikaliem un arvien vairāk pieaug skābmaizes popularitāte.
Lai nu kā, bageti kā daļu no franču kultūras novērtējis arī UNESCO, 2022. gada rudenī to iekļaujot Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Organizācija paziņoja, ka amatniecības zināšanas bagetes cepšanā pievienojusi savam 600 citu pasaules tautu simbolu sarakstam. Piemēram, līdz ar bageti šajā sarakstā 2022. gadā tika iekļauts arī tradicionālais tējas pagatavošanas rituāls Ķīnā un korejiešu masku deja (talchum).
Franči uzskata, ka bagetes iekļaušana UNESCO dārgumu sarakstā "svin franču dzīvesveidu", un uzsver, ka bagetes gatavošanas prasmes un sociālie ieradumi, kas ar to saistīti, pastāvēs arī turpmāk.
Precīza bagetes izcelsme nav zināma. Vieni uzskata, ka maizi šādā formā pasūtījis Napoleons, lai kareivjiem to būtu vieglāk nest. Savukārt citi pētnieki ir pārliecināti, ka tā radusies vēlāk – kā ērti apēdama maize, ko Parīzes strādniekiem bijis viegli dalīt bez naža – salauzt gabalos un apēst. Visbeidzot, trešie uzskata, ka bagetes formu izdomājuši Austrijas maiznieki 1830. gados.
Mūsdienās pazīstamā bagete šajā vārdā tika oficiāli nosaukta tikai nedaudz vairāk nekā pirms 100 gadiem – 1920. gadā. Toreiz tika ieviesti stingri noteikumi par to, kāda maize klasificējas par bageti – tie ir standartizēti 80 centimetru gari un 250 gramu smagi kukulīši. Šādas formas bagetei līdz 1986. gadam pat bija fiksēta cena. Līdz 20. gadsimta vidum bagete svinēja uzvaru visā valstī.
Taču kopš 1970. gada katru gadu tiek slēgtas 400 amatniecības maizes ceptuves, vēsta AFP. Kopējais bagešu ceptuvju skaits visā Francijā ir samazinājies no 55 000 līdz 35 000 šodien. Un tomēr tā joprojām ir atslēga franču identitātei. Prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka par bageti frančus apskauž visa pasaule. Makrons, kurš ilgi cīnījās, lai bagete tiktu iekļauta kultūras mantojuma sarakstā, pēc šī paziņojuma atzīmēja, ka šī maize ir "250 grami maģijas un pilnības mūsu ikdienas dzīvē".
Bagetes sastāvdaļas ir milti, ūdens, sāls, raugs. No krāsns tā iznāk ar bezgala kraukšķīgu garozu (franči to panāk, cepšanas laikā vairākkārtīgi apslakot maizes klaipus ar ūdeni) un mazliet tādu kā staipīgi košļājamu mīkstumu.
Bagete ir pamatprodukts, kas ietekmē visus sociālos un kultūras slāņus neatkarīgi no tā, vai esat bagāts, nabags… Visi ēd bageti.