No visa pa drusciņai: sāls, citrusaugļi un rūgteni saldais apelsīnu aromāts, turklāt ledusauksta – tāda ir margarita. "Neviens cits kokteilis sevī tik labi neiemieso to netveramo burvību, ko spēj radīt labs jauktais dzēriens," saka kokteiļmākslas vēsturnieks Deivids Vondrihs. Margarita, viņaprāt, ir sarežģīts, bet harmonisks, vēss un karsts kokteilis vienlaikus. Margarita ir viens no labākajiem un populārākajiem kokteiļiem pasaulē. Ne velti to cilvēku saraksts, kas sevi uzskata par šī kokteiļa autoriem, līdzinās krietnas mazpilsētas telefona katalogam (ja nu runājam to laiku līdzībās, kad vēl bija stacionārie telefoni). Leģendu par šī dzēriena rašanos ir tikpat daudz kā tā dzērāju Tihuanas bāros Meksikā pie Kalifornijas robežas.
Pēc kokteiļu vēsturnieka Deivida Vondriha domām, kokteilis Margarita ir cēlies no brendija margrietiņas ("margarita" spāņu valodā nozīmē "margrietiņa"). Margrietiņas ir kokteiļu saime, kuriem kā bāzi izmanto kādu stipro alkoholu (brendiju, džinu) un vēl pievieno liķieri un citrusaugļus.
Vēsturē saglabājusies atsauce no 1936. gada Aiovas laikraksta redaktora Džeimsa Greiema rakstītā – viņš jau dažus gadus pirms citiem margaritas "radīšanas mītiem" rakstīja, ka šādu kokteili manījis Tihuanā.
Savukārt grāmatā Cafe Royal Cocktail Book, kas izdota Apvienotajā Karalistē 1937. gadā, publicēta recepte, kurā izmantotas tās pašas sastāvdaļas, kas mūsdienu margaritai – tekila, rūgto apelsīnu liķieris triple sec un laima sula.
Populārākais stāsts par margaritas rašanos ir šāds. Vācietis Denijs Negrete no 1936. līdz 1944. gadam kā šefpavārs klīda par Meksiku un pamanījās iemīlēties kādā senjoritā Margaritā. Jaunajai meksikānietei īpaši pie sirds esot gājuši sāļi kokteiļi, tāpēc puisis speciāli viņai izgudrojis šo dzērienu. Tas ir skaists stāsts, diemžēl vēsturnieks Deivids Vondrihs apgalvo, ka tam nav gūts neviens vēsturisks apstiprinājums.
Mazliet uz dienvidrietumiem no Tihuanas atrodas Rosario. Tur margaritas autora godu sev piedēvē Karloss Denijs Herrera. Viņš gan nekad neesot precīzi varējis atminēties, kurā gadā izgudrojis šo kokteili – 1947. vai 1948. gadā, taču skaidri atcerējās sava bāra Rancho La Gloria kādreizējo pastāvīgo apmeklētāju dejotāju Mārdžoriju Kingu, kurai esot bijusi alerģija pret daudziem stiprajiem alkoholiem, taču ne pret tekilu. Tāpēc Karloss radījis viņai margaritu.
Meksikānis Francisko Pančo Moraless no Sjudadhuaresas, robežpilsētas, kas atrodas iepretim Teksasas pilsētai Elpaso, paziņoja, ka šo kokteili pasniedzis 1942. gada 4. jūlijā. Diemžēl viņš neiedomājies vērtīgo izgudrojumu patentēt, tāpēc Moralesam nācies 25 gadus strādāt par vienkāršu piena pārdevēju.
Vairāk panākumu guvis Enrikes Bastantes Gutjeresa stāsts – viņš apgalvo, ka šo dzērienu radījis aktrisei Margaritai Karmenai Kansino (kinozvaigznes skatuves vārds bija Rita Heivorta).
Savukārt cita aktrise Mārgarita Seimsa šo agaves destilāta kokteili esot radījusi kādā no savām slavenajām Ziemassvētku ballītēm Akapulko. Jaunais dzēriens padevies tik labs, ka svinības turpinājušās divas nedēļas. Šī iemesla dēļ nav saglabājušās drošas klātesošo liecības, kuras varētu apstiprināt aktrises izvirzīto leģendu. Viena no versijām – ballītē piedalījies Tomijs Hiltons, kas pēc tam šo kokteili nogādājis Hilton viesnīcu ķēdei.
Tomēr jau trīs gadus iepriekš, 1945. gadā, ir bijusi margaritas reklāmas kampaņa ar saukli "Margarita: tas ir vairāk nekā meitenes vārds".
Tā vai citādi, taču skaidri redzams ir viens – visas leģendas grozās ap Tihuanas apkārtni, tātad tur arī patiešām radies šis leģendārais kokteilis.
Margarita sastāv no tekilas, apelsīnu liķiera un laima sulas, ko pasniedz ar sāli uz glāzes malas. Dzērienu pasniedz, sakratītu ar ledu (on the rocks), sablendētu ar ledu (saldēta margarita) vai bez ledus kokteiļa glāzē vai šampanieša pokālā.