Ziemassvētku maisījumam ir minimālas variācijas, bet lielākoties to raksturo pulverī saberzts kanēlis, kardamons, krustnagliņas, muskatrieksts, koriandrs, ingvers, smaržīgie pipari.
Ir vairākas teorijas, kamdēļ tieši Ziemas saulgriežos tiek izmantots tāds daudzums pikantu garšvielu: sākot no paralēlēm, kas vilktas ar mūmiju iebalzamēšanai lietotajām smaržīgajām eļļām, un beidzot ar domu par pretvīrusu iedarbību. Tomēr visticamākā šķiet versija par gluži cilvēcisku izrādīšanos.
Gadsimtiem ilgi garšvielas bija viena no dārgākajām lietām, ko vispār cilvēks varēja iegādāties (ilgu laiku trešā dārgākā aiz zelta un sudraba), tāpēc, ja tu Ziemassvētkos galdā cēli rausi, kur acis vai sprāgst ārā no tā, cik vircots tas ir, visiem bija skaidrs, ka nonākuši bagātu ļaužu namā. Turklāt maldīgi būtu domāt, ka mums vienīgajiem ir tiesības uz piparkūkām – pat ja tās ne vienmēr ir cepumu formā, tomēr garšvielas pamatā izmantotas tās pašas gan vācu stollen, gan britu Ziemassvētku kūkā, gan holandiešu speculaas, kas ir gandrīz tas pats, kas latviešu piparkūkas. Bet tagad par visu pēc kārtas!
Šķiet, vissvarīgākā Ziemassvētku garšviela ir kanēlis. Tas nāk no Dienvidaustrumāzijas, to audzē lielākoties Šrilankā. Kanēlis ir iekšējā mizas daļa, ko noskrāpē kanēļkokam. Tāpat kā ar jebko, arī ar kanēli nekas nav tik vienkārši, kā izskatās. Vislabākais skaitās Ceilonas jeb Šrilankas kanēlis, kura standziņa atgādina gaiši dzeltenbrūnu satītu papirusa sloksnīti. Tas ir saldāks par Ķīnas kanēli (cassia), un tam nepiemīt pēdējam raksturīgais sīvums. Ķīnas kanēli tamdēļ mēdz dēvēt arī par falšo kanēli, un tas vairāk līdzinās brūnam satītam cigāram. Kas slēpjas zem samaltā kanēļa, gan lielākoties ir noslēpums, ja vien ražotājs godīgi to nav atzinis.
Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ieteicams pirkt tikai kanēļstandziņas un pašam samalt pulveri, jo tās var atpazīt pēc skata. Tomēr pirmais un svarīgākais iemesls par labu nemaltam kanēlim ir tā garša un smarža – tieši tāpat kā ar pipariem (malšanai būs vajadzīgas vien kafijas dzirnaviņas).
Var gan iztikt bez etiķešu un standziņu pētīšanas, ja kanēli izmanto tikai vienu reizi gadā Ziemassvētkos. Tomēr būtu žēl, ja šo aromātisko garšvielu lietotu tikai reizi gadā, jo tā ir diezgan universāla. Ceptām ābolkūkām un pudiņiem noteikti kaut kā trūkst, ja tur nav šīs garšvielas, tāpat kā žāvēto augļu ķīselim, ko ēst ar svaigi putotu saldo krējumu. Kanēlis tīri baudāms ir arī ar gaļu – medījumu, liellopu un jēru. Nākamreiz, sutinot gaļu, piemet klāt kādu standziņu!
Par citām Ziemassvētku laika garšvielām stāstīšu nākamajā nedēļā.