IXUS 120 IS korpuss ir ārkārtīgi kompakts un diezgan
plāns, tomēr fotokamera ir gana smaga, lai nerastos nevajadzīgas
pārdomas par ierīces kvalitāti. IXUS pieejama četros
neizlecošos toņos, mums ir tikusi melnā. Korpusa virsma ir matēta –
ļoti praktiski, jo nepaliek pirkstu nospiedumi.
Viena no IXUS 120 stila iezīmēm - pogas pēc iespējas iedziļinātas korpusā un iestrādātas
vienā līmenī ar korpusa virsmu, kas izskatās kolosāli, bet dažos
gadījumos rada problēmas – ātrumā var būt grūti sataustīt pogas,
sevišķi, ja rokās ir cimdi. Lielāku pirkstu īpašniekam būs pagrūti
spaidīt arī virzienpogu, tai ērtāk piekļūt ar nagu, kas ne vienmēr ir
forši. Tomēr pogas ir stingras, kvalitatīvas.
Režīmu pārslēgšana notiek ar bīdslēdzīti – to IXUS sērijā esam redzējuši arī iepriekš un, lai arī es nekad neesmu
uzskatījis to par ērtāko risinājumu, tomēr šeit bīdslēdzīša pozīcijas
gana labi fiksējas un pārslēgs ir lietojams labi.
Fotografēšanas
režīmos – “iztikas minimums”, tātad nekā lieka, tikai automātiskais
fotografēšanas režīms, mazliet mazāk automātiskais “P” režīms un
filmēšanas režīms. Manuālās kontroles režīma nav – to meklējiet citos
modeļos. Nav arī scenāriju režīma, bet automātiskais režīms autofokuss,
atšķirībā no dārgākiem jaunajiem modeļiem, neprot pats pārslēgties
makro režīmā. Runājot par autofokusa režīmiem – šeit ir ne tikai
parastais vai makro, bet arī infinity, tas ir, bezgalība – gadījumiem, kad jāfotografē ainava, kurā attāluma dēļ autofokusam grūti “pieķerties” kaut kam konkrētam.
IXUS 120 lietošana ir dabiska un intuitīva – nav nekā
revolucionāra vai eksotiska, viss ir savās vietās tā, kā pierasts citos
un iepriekšējos modeļos. Šis modelis savas specifikas dēļ nav
pārblīvēts ar detalizētām konfigurācijas iespējām, tādēļ patīkami
redzēt, ka ir iekļauta inovatīvā uzņemtā attēla aplūkošana ar
palielinātu fragmentu, uz kuru fokusējās autofokuss – tādu redzējām Canon SX200IS modelī un atzinām par ļoti praktisku esam.
Fotografējot IXUS 120 izrādās gana atsaucīga, tā fokusējas pieklājīgi ātri un attēlu
kvalitāte labā apgaismojumā ir atzīstami laba. Sliktāk ir krēslā vai
tumsā: tā īsti nav šī modeļa stihija, turklāt ekrāns dramatiski
“bremzē”, bilde tajā reaģē uz objektīvā redzamo ar pamanāmu
aizkavēšanos.