Jaunajā raidījumā, ko varam redzēt svētdienās un ltv.lv, kad vien sirds vēlas, daudz kas ir ļoti pievilcīgs – latgaliešu valoda, stāstījuma temps, agrāk neredzēti cilvēki un pārsteidzošs atklātības līmenis. Citādi latviskais sākumā izraisa tikai ziņkāri, taču pamazām iesaista raidījumā radītajā noskaņojumā kā maigi pievilcīgā un stiprā Latgales ainavā.
Enerģiju var rādīt pārliecinošāk
Lai kuru satieku, visi stilīgie Rīgas intelektuāļi sola vasarā apmeklēt Latgali – klīst ap ezeriem un noteikti aizskriet uz Rotko centru Daugavpilī. Pēkšņi Latgale ir topā, modē, stilā un visu mutēs. Taču Citādi latviskais, lai gan trāpījis šajā vilnī, dodas savu ceļu. Tas nolēmis, ka beidzot mierīgi un pārliecinoši jāpastāsta, kas notiek Latgalē, ko tā nozīmē un kāpēc to vērts mīlēt.
Katrs raidījums ir veltīts vienai tēmai, lai izglītotu skatītājus par Latgales brīnumiem. Saturs ir tik piesātināts, ka, piemēram, latgaliešu literatūrai veltītais stāsts varētu turpināties vairākas nedēļas pēc kārtas. Nesteidzīgais un ar pārsteidzošiem faktiem piepildītais raidījums ir galvenokārt aprakstošs, vērojošs. Gribas vēl ko klāt – ja Latgalē atklāta tik spēcīga enerģija, to varētu pārliecinošāk rādīt. Unikālie stāsti neaizvieto dinamiku, dramaturģiju, papildinformāciju par cilvēkiem – tādu raidījuma identitāti, ko nevar aizmirst.
Vadītājs piesaista bez koķetēšanas
Šis ir viens no retajiem TV raidījumiem, ko vada dzejnieks, – tas ir Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras docents. Prieks, ka projekta idejas autorei Sandrai Freibergai izdevies projektā iesaistīt tik piemērotu vadītāju. Dzīvošanās raidījumā viņam labi izdodas, jo palīdz pašapziņa, personības briedums un dabiskums.
Valentīns Lukaševičs stāsta par cilvēkiem, kurus pazīst, viņš runā par to, ko labi zina. Tas rada pārliecinošu iespaidu, palīdz izveidot saturu, kurā nav virspusības vai vēlmes iepatikties. Vadītājs prot patikt un piesaistīt arī bez koķetēšanas. Dzejnieks un pasniedzējs ir pārliecinošs un mierīgs kā Latgales ainavas vasarā. Viņam gribas uzticēties, skaidrs, ka bez viņa Latgale izskatītos tikai eksotiska, bet tā ir pilna aizraujošu atklājumu. Būtu nepietiekami šo projektu saukt par stereotipu laušanu. Citādi latviskais ir kā brīnumainu ainavu piepildīts ceļojums nemaz nezināmajā Latvijas daļā.
Reģiona pievilcība cilvēkos
Pa īstam uzrunāja trešais Citādi latviskais raidījums par Latgales mūziķiem. Operatori spēja radīt nebijušu tuvības izjūtu – mūziķu tuvplāni bija tik atklāti un atkailinoši, ka bija skaidrs: reģiona pievilcība jāierauga cilvēkos, kuri strinkšķina latviskas dvēseles stīgas. Raidījuma veidotāji sameklējuši tik dažādus stāstus, ka pietiktu vēl vairākiem projektiem. Lai gan bijuši tikai trīs raidījumi, jau pēc tiem ir žēl pusceļā atstāto, tikai uz brīdi iepazīto sarunu.
Autori ir vērsuši Latgalei pretī ieinteresētu, draudzīgu, mīļuma pilnu skatienu, mazliet palaižot garām, ka te stāsti un cilvēki ir kā grēcīga kaislība, biezu jūtu pārņemti. Projektam pietrūkst vēriena un ambīciju, tādas pašpārliecības un spītības, kāda redzama Latgales cilvēkos. Tas ir profesionāli izdarīts darbs, kurā klāt būtu liekama vēl spēcīgāka enerģija un lidojuma sajūta. Kopumā paredzēti desmit raidījumi. Projektā piedalās LTV labākie spēki: režisores Svetlana Rudzīte un Indra Tilaka, operators Egils Kurpnieks, projektu vada Ilze Šadurska.
Jauki, ka mums ir tāda Latgales mode. Jācer, tai nebūs vienas vasaras sezonas raksturs.