Nelaimju sakne

Tiesa, šiem cilvēkiem ir uzmirdzējis cerību stariņš: jaunievēlētais Valsts prezidents izteicies, ka viņa prioritāte būšot nevienlīdzības mazināšana. Tas ir skaisti, bet nevienlīdzība sākas galvā: tā ir atkarīga no jautājumiem, kur absolūti skaitļi neder un bez salīdzināšanas neiztikt.

Kāda nevienlīdzība ir pieļaujama? Kāda ir neizbēgama? Kāda nevienlīdzība ir taisnīga? Mums ir bijis viens premjerministrs, kurš, pirms ķērās pie darba, tautai prasīja ziedot miljonu. Mums ir bijušas amatpersonas, kuras saņem, teiksim tā, prāvu atalgojumu. Bija kāds bankas prezidents, kurš skaidroja, ka pēc viņa rindā stāvot citu valstu lielāko banku vadība. Lai vērtīgais kadrs neaizplūstu uz ārzemēm vai privāto sektoru, esot tikai taisnīgi viņu pieturēt ar apmēram 12 000 eiro mēnesī. Tagad mums ir amatpersonas, kurām jāmaksā, lai no viņām varētu tikt vaļā: lūk, neatkarīgas komisijas vadītājs, kurš esot pelnījis vairāk nekā 80 000 eiro par atkāpšanos. Vai valsts uzņēmuma valdes locekļi, kuru neitralizēšanai vajag vēl dažus valdes locekļus ar iespaidīgu atalgojumu, zināms.

"Algas nozarē" ir viens no bieži lietotiem argumentiem. Otrs ir neatkarība – jo amatpersona esot turīgāka, jo mazāk riska, ka ļausies korupcijai. Praksē tas nozīmē tikai to, ka augstākas korumpētas amatpersonas iekrīt ar lielākām kukuļu summām. Ne jau tikai personas: lūk, viens no nākamā Valsts prezidenta ierosinājumiem – nē, ne jau saliedēties ap jaunas valsts nozīmes koncertzāles ieceri, kas būtu tik nacionāli simboliski, ne atgādināt par neuzcelto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, ko valsts nevar un nevar atļauties, bet palielināt valsts maksājumus partijām. Jo tās, nabadzītes, esot nepietiekami finansētas un tāpēc pārāk atkarīgas no ziedotāju vēlmēm, kas to pašu politisko korupciju vien nozīmē.

Zināms, ka skandālos ierautā partija Saskaņa ir arī lielākā valsts finansējuma saņēmēja līdz šim. Te atkal sākas salīdzinošie jautājumi – ko nozīmē "nepietiekami finansēts"? Cik būtu "pietiekami"? Cik ir "par daudz"? Nevienlīdzība nozīmē dzīvošanu dažādās pasaulēs, kur vieni un tie paši skaitļi nozīmē dažādas atbildes. Salīdzinājumam atveru Valsts kultūrkapitāla fonda 2. projektu konkursa rezultātus vizuālās mākslas nozarē. Tie būtībā nozīmē valsts ieguldījumu mākslā četru mēnešu periodā. Sadalīts 181 000 eiro. Lasu: radošā stipendija māksliniekam – 1500 eiro. Atbalsts citam māksliniekam projekta realizēšanai – 2000 eiro. Trešajam – 416 eiro. Būtiska nianse – šajās summās ietverta arī darba pašizmaksa, materiāli, tehniskais nodrošinājums. Izvēlējos ne lielākās summas, ne mazākās, bet tās, kuras piešķirtas Purvīša balvas laureātiem, vairākkārtējiem nominantiem, Venēcijas biennāles dalībniekiem. Latvijas labākajiem māksliniekiem.