Zāles nacionālās domāšanas īpatnībām

grafomāns ar pretenzijām

Te nu vajadzēs veltīt laiku. Lai notiek! Uzreiz nespēju izprast Gundara vēlmes. Aizvien jaukāk padodas sakāmais, ja kāds jau pamatu uzrakstījis. Laura dramaturģija un uzvedumi man, piemēram, aizvien šķituši briesmīgi. Ko gan viņš uzskata par izrādi, darbību, darmaturģiju? Par "Cīrulīšiem" nemaz negribas runāt, par "Indrāniem"- bēdīgs skats, ja palīgā ņem naturālu dīvaini. Palikšu nesapratis, kā Edvarts nezin, ka Ievai ir bērns no krieva. Kāpēc dzīvesbiedre Putniņa kā plānprātīga lēkā ap elktrozāģi/ šoku? Vai Kaukēnam ir bijis romāns ar Indrānu māti? "Cukura namu"apskatīju pēc ilgiem laikiem vēlreiz, paliku apmierināts, ka manas domas nav veltas- pašmērķīgs šizofrēniskums,it kā jau darbību virzošs. Neceriet, ka turpmāk Gundara izrādes neskatīšos, gribas taču uzzināt, uz ko spējīgs dramaturgs, režisors, pedagogs, KKF lēmējs vienā ķermenī, atvainojos, ja nezinu, varbūt,ka ir jau profesors. Es kā nevainojams Radzobes darba pētnieks, tagad mēģināšu saprast vai Gundars še čalo būtisku apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka NAP pašlaik modē aiz sava truluma. Nejēgu vienmēr analizēt vieglāk, valoda tūliņ plūst, to zinu pēc sevis un tagad, Gundara k-gs, papētīsim dziļāk Jūsu rakstu. Viegli nebūs, bet, kas gan cits mūs rūda, ja ne smagme!