Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Grāmatu skapja smarža

Senās privātās bibliotēkas tika veidotas gan ar romantisku aizrautību, gan ar zinātnisku arhivāra precizitāti.

Svens Birkerts savā eseju grāmatā raksta par to, kā jaunībā pret mājas tīrajām līnijām un atvērtajām telpām izstrādājusies pretreakcija – stundām ilgi staigāt gar grāmatplauktu rindām Birmingemas bibliotēkā un savu istabu sadzīvot pilnu kā alu – ar grāmatām un mūzikas ierakstiem. Un, apmeklēdams Rīgā vecomāti, sajutis brīnišķīgu savējo sajūtu: "Ienākot viņas dzīvoklī, es visur redzēju grāmatas, tās bija sakrautas līdzās pārpildītiem plauktiem un krājās zem klaviersoliņa. Uzreiz sajutos kā mājās."

Tikko viņa tēva Gunāra Birkerta mūža svarīgākajā projektā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – durvis ir vērusi izstāde Neredzamā bibliotēka, kas met skaistas laika cilpas no privātā uz publisko, no pagātnes – uz šodienu un tālāk.

Kuratori Inga Surgunte, Kristīne Zaļuma un Pauls Bankovskis kopā ar mākslinieci Daci Džeriņu un citiem aizkadrā palikušajiem speciālistiem izstādi veidojuši trīs gadus.

Milzīgā pētnieciskā darba rezultātā apmeklētājiem ir iespējams iepazīt 14 vēsturiskas kolekcijas, no kurām astoņas ir privātās un sešas – sabiedriskās, kā arī cilvēkus, kas tās veidojuši un glabājuši. Liels akcents likts uz to, lai apmeklētāji aizdomātos par bibliotēkas ideju mūsdienās.

Izstāde Neredzamā bibliotēka ir tapusi, pateicoties plašākai LNB vēsturisko kolekciju pētniecībai, kas kļuva iespējama, bibliotēkas krājumam 2014. gadā pirmo reizi nonākot vienuviet jaunuzceltajā Gaismas pilī.

 

Meklē malciņu

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadē atskatīsimies uz krājumu sākotni, atgādinot par cilvēkiem un vietām, no kurām nākušas grāmatas un citi materiāli, ko joprojām glabājam. Laika gaitā Latvijā kopumā ir veidojušies apjomīgi un bagātīgi sabiedrisko grāmatu krājumi, kā arī privātbibliotēkas. Tādas bija ne tikai Kurzemes hercogiem, muižniecībai Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Vairāku gadu desmitu garumā Latvijā gandrīz katrā skolā, ģimnāzijā, draudzē, baznīcā, muižā, pilsētas dzīvoklī, lauku sētā, biedrībā vai lasīšanas klubā uzkrājās grāmatas un tām līdzās dokumentu ķīpas un priekšmeti ar muzejisku vērtību,» – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētnieces Kristīnes Zaļumas grāmatas Neredzamā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas ievadā raksta bibliotēkas direktors Andris Vilks. Daudzi grāmatā atklātie fakti un iekļautie attēli publicēti un sabiedrības vērtējumam nodoti pirmo reizi.

"Liecības par sabiedriskajām un muižu bibliotēkām un to kolekcijām ļauj apzināties gadsimtiem un gadu desmitiem saglabāto vērtību nozīmi un uztvert kā nepārprotamu pierādījumu enerģijas nezūdamības likumam," pētījuma ievadā raksta Kristīne Zaļuma.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas bija pagājis vien nepilns gads. Pirmā pasaules kara krāsmatās visā zemē vēl turpinājās Neatkarības kara cīņas, bet jau veidojās pirmās jaunajai valstij būtiski nepieciešamās kultūras iestādes, starp tām arī Latvijas Valsts bibliotēka.

Kara izraisītais posts un jukas bija iznīcinājis daudzas sabiedriskās un privātās bibliotēkas. Tajās uzkrātās vērtības gājušas zudumā, tomēr daļa no paglābtajiem krājumiem atrada vietu jaunās Valsts bibliotēkas grāmatplauktos. Daļu iespieddarbu vēlāk atdeva īpašniekiem, bet pārējie kļuva par jaundibinātās bibliotēkas krājuma pamatu. Sakārtoti atbilstoši jaunās iestādes krājuma veidošanas principiem, tie nonāca dažādās krātuvēs, kas bija izvietotas vairākās ēkās.

"Tās nebūt nav visas vēsturiskās kolekcijas," uzsver projekta vadītāja Inga Surgunte. Pētniece Kristīne Zaļuma stāsta, ka Latvijā var runāt tikai par kolekciju fragmentu restaurēšanu. "Mums bija svarīgi saprast, no kuras vietas šīs grāmatas ir nonākušas Valsts bibliotēkā, kas veidojās 1919. gadā. Daudzos novados lielajās pilsētās bija izveidotas valsts krātuves, kur nonāca pamestās bezsaimnieka grāmatas. Tā ir arī vieta, kur cilvēki paši nodeva grāmatas, jo tie bija kara apstākļi.

Apstākļos, kad cilvēki meklē maizīti, zirdziņus, ratus un malku, bija cilvēki, kas domāja, kā Latvijā dibināt valsts atmiņu institūcijas, un domāja arī par grāmatām. Un to mantiniece ir Valsts bibliotēka." Gatavojot izstādi, kuratori neatlaidīgi ir meklējuši tieši tās vietas, kas ir redzamas fotogrāfijās. "Ir vietas, kur ir palikusi tikai zāle un krūmi, bet ir arī tādas, kas ir saglabājušās," stāsta Kristīne Zaļuma.

 

Ceļojuma lādes stāsti

"Mēs zinām, ka bibliotēku kultūra nesākās ar Latvijas Valsts bibliotēku, kuru nodibināja 1919. gadā. Ir ļoti senas tradīcijas jau no XVI gadsimta. Šoreiz esam pieskārušies laikam, kas sākās ar XVIII gadsimtu. Visas grāmatas ir izturējušas garo ceļu līdz Valsts bibliotēkai. Liels akcents šajā izstādē ir tieši uz grāmatu formu, ne tik daudz uz saturu – kāds ir iesējums, kādi rotājumi, kas ir bijis īpašnieks, izcelsme, kā grāmata ir atnākusi pie mums," akcentē pētniece Kristīne Zaļuma.

Izstādē nekas nav vienkārši tāpat pielikts dekorācijai. Visas redzamās grāmatas un priekšmeti – mēbeles, gravīras, kartes, dzīvnieku izbāžņi, fotogrāfijas – ir ar savu autentiskuma smaržu un nāk no reālām kolekcijām. No Varakļānu bibliotēkas, piemēram, izstādē atrodas Turīnā izdots oriģināliesējums.

Sirdsdarbu, veidojot izstādes scenogrāfiju un vizuālo tēlu, ir izdarījusi māksliniece Dace Džeriņa. Katram sīkākajam ornamentam te ir savs zemteksts un tēlaina virsjēga. Piemēram, izstādes vizuālā caurviju motīva avots, kas izmantots arī Kristīnes Zaļumas grāmatas dizainā, ir zeltīta brokātpapīra ornaments no Iecavas muižas bibliotēkas grāmatas Justification. Sabiedriskās bibliotēkas telpā māksliniece ir uzbūrusi pasauli, kurā visi varēs brīvi čabināt savas avīzes, bet privāto bibliotēku telpa ir visai intīma, to inspirējis Popes bibliotēkas interjers.

"Visas telpas ir iekārtotas, skatoties dažādu muižu bibliotēku fotogrāfijas. Un ne tikai tās, kas ir izstādītas šajā izstādē," stāsta Dace Džeriņa.

Lai vairāk tuvinātos gaisotnei, kādā dzīvoja muižu bibliotēku īpašnieki, austiņās būs iespējams noklausīt astoņus Paula Bankovska sarakstītus cilvēkstāstus.

Tos varēs klausīties, paralēli šķirstot albumus, kuros māksliniece ļaus izbaudīt oriģinālās faktūras, piemēram, marmorpapīra, pieskārienu.

"Varbūt cilvēkiem liekas savādi, kāpēc telpā ir putnu izbāžņi, lāči, ceļojumu lādes," ekspozīcijas sadaļu Kabinets komentē Inga Surgunte. Tas izriet no muižu bibliotēku funkcijām, kas neparedzēja grāmatu lasīšanu vien.

Tās bija kaut kas līdzīgs radošām cellēm – vispusīgai sevis un pasaules izziņai. Nebūtu pārāk jābrīnās arī par muižas bibliotēkā novietotu biljarda galdu vai neapstrādātu minerālu kolekciju. Tieši tādu sapņoja izveidot Varakļānu muižas grāfs Mihals Borhs (1753–1810/11), viņš arī poļu valstsvīrs, diplomāts, dabaszinātnieks un daudzpusīgs intelektuālis. Grāfs bija kaislīgs ceļotājs un devās dažādās ekspedīcijās. Lai iegūtu retus akmeņu paraugus, viņš riskēja pat ar dzīvību un nolaidās vulkānu krāteros. Intriģējošs eksponāts ir ceļojumā līdzi ņemamo priekšmetu saraksts, kas saglabājies Borha arhīvā.

 

Iesaku izlasīt!

Izstādes pēdējā telpa Mana neredzamā bibliotēka, ko māksliniece Dace Džeriņa veidojusi kā universam līdzīgu milzīgu līniju burtnīcu, aicina ikvienu paraudzīties uz savu privāto bibliotēku kā pagaidām neredzamu daļu no lasīšanas vēstures. Informācijas uzkrāšana mūsdienās sen vairs nenozīmē tikai grāmatu muguriņas plauktos vai žurnālu kaudzes istabas kaktos. Līniju burtnīcā uz sienas katrs varēs ierakstīt gan grāmatas nosaukumu, gan Youtube dzīlēs atrastas lekcijas, emuāra vai elektroniska žurnāla raksta saiti, kas pēdējā laikā pašu ir iedvesmojis. Vai varbūt kādu ir piemeklējusi atklāsme, vērojot īpaši krāšņus pīlādžus vai atceroties vasarā jūras krastā uzlasītu īpaši skaistu akmentiņu.

Kāpēc lai jūs pats nebūtu XXI gadsimta sabiedrībā vēl neatklāts pētnieks, filozofs, rakstnieks, kurš ir pateicis ko citējamu? Šī sadaļa varētu veidot ļoti interesantu mūsdienu cilvēka kolektīvo prāta nospiedumu, jo sen jau vairs nedzīvojam vienotā informācijas laikā, sinhroni lasot vienas un tās pašas grāmatas (atcerieties izrādes Latviešu mīlestība grāmatplauktu!). Izstādes apmeklētāju intelektuālie impulsi tiks grupēti pēc parauga, kā pirms simt gadiem Mazstraupes muižas pilī savu bibliotēku sistematizēja Frīdrihs Adeldaguss Fēlikss fon Meiendorfs (1834– 1871).

 

Savs ekslibris

Izstādes Neredzamā bibliotēka radošās darbnīcas pievērsīs uzmanību atsevišķiem grāmatu dizaina elementiem LNB krājuma XVIII–XIX gadsimta grāmatās un ļaus izmēģināt, cik viegli vai grūti ir bijuši grāmatniecības amati. "Tas ir laiks, kad uzplaukst dažādi grāmatu radīšanas amati, un arī mūsu darbnīcu viesi varēs izmēģināt grāmatu iesiešanu, rotāšanu, spiedogu veidošanu," aicina Inga Surgunte.

Radošās darbnīcas notiks ar iepriekšēju pieteikšanos, par maksu. Norises vieta: LNB mācību telpa Virtakas klase. Pirmās darbnīcas nodarbība 14. septembrī plkst. 13–17. Tēma – papīra liešana, ūdenszīmes izveidošana. Nodarbību vadīs grāmatsiešanas meistare Dita Melnace. Turpmākajās nodarbībās – papīra dekorēšana ar linoleja spiedogiem, albuma iesējums ar polsterētiem vākiem, ex libris radošā darbnīca, siluetu griešana un kaligrāfijas darbnīca. Vadīs grafiķe Ilgnese Avotiņa, māksliniece Dace Puga un kaligrāfijas meistare Velta Knikste.

Izstādes apmeklētājiem būs brīvi pieejama Latvijas karte ar tajā atzīmētām LNB krājumā ienākušo vēsturisko bibliotēku kolekciju izcelsmes vietām un adresēm, kā arī ziņas par to, kas no bibliotēku ēkām saglabājies un apskatāms mūsdienās.

Katram atzīmētājam punktam pievienota arī vietējo gidu kontaktinformācija tematiskās ekskursijas pieteikšanai.

Slēpņi aktīvā un atraktīvā veidā palīdzēs izzināt vēsturisko bibliotēku un to īpašnieku likteņus. Slēpņu šifrētās atslēgas mudinās izpētīt apkārtni, meklējot liecības, kas vēsturisko informāciju sasaista ar mūsdienām. Slēpņošana (angliski – geocaching) ir visā pasaulē pazīstama, katram pieejama aktīva spēle brīvā dabā. Slēpņošanai ir kopīgas iezīmes ar orientēšanos un bagātību medībām; navigācijas iekārtu izmantošanas dēļ to mēdz dēvēt arī par "augsto tehnoloģiju paslēpēm".

Slēpņu atrašanai nepieciešamā informācija atrodama, reģistrējoties spēles mājaslapā www.geocaching.com. Muzejpedagogu vadībā sagatavota arī izglītības programma visa vecuma skolēniem. Skolēnu grupu pieteikšanās ekskursijām, nodarbībām un radošajām darbnīcām – gramata.latvija@lnb.lv. Dalība – bez maksas.

Izstāde skatāma LNB 1. stāva izstāžu zālē līdz 2020. gada 1. martam.

Vairāk info: www.lnb.lv

Top komentāri

Jautājums
J
Štrunts par Birkerta zārku un arķitekta famīliju. Negribat rakstīt, cik tūkstošu grāmatu Latvijā ik dienas iet bojā cilvēku dumuma dēļ, nevajag. Pasakiet tikai, kāpēc spiežat jaunatni lasīt krieviski un angliski, bloķējot pieeju latviešu e-grāmatām KaKalas autortiesību dēļ.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Visi laipni lūgti(1)

All Are Welcome Here/Šeit visi ir laipni lūgti – tāds uzraksts redzams pie daudzām Mineapolisas kafejnīcām, baznīcām, teātriem, galerijām un citām telpām. To īpašnieki tic, ka tolerances ideja...

Skaņas no visām pusēm

Liepājas Mākslas forumā kultūras namā Wiktorija notiks telpiskās skaņas seansi. Varbūt tā ir elektroniskās mūzikas koncertu nākotne?

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja