Herberts Laukšteins: Ja pilsētā ir teātris, tad tā nav provinciāla

Vai tas "attiecīgais laiks", no kura mēs visi attālināmies, būtu tas laiks, kad tādas iespējas anonīmi komentēt un publiski izteikt nepamatotus, nez kur sagrābstītus verdiktus vēl nebija iespējams? Jo par to, par kādiem ģēnijiem sevi uzskata tie teātros palikušie, nekādu konkrētu ziņu nav. bet par to, ka daži anonīmie komentētāji gan sevi uzskata par ģeniālākajiem patiesības orākuliem, šaubu gan nav nekādu.

Ne jau nacionalitāte no svara, BET Gunāra Priedes lugas gan iegāja teātra vēsturē ( pirmkārt!) pateicoties Pēterim Pētersonam. Jaunatnes teātrī "Smaržo sēnes" rež. O. Kroders, "Centrifūga", "Sniegotie kalni", "Saniknotā slieka", "Vikas pirmā balle" rež. U. Brikmanis, "Vējlukturis abažūrā- diplomdarbs veikts kopā ar L. Baumani, "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini", "Trīspadsmitā"rež. pats autors.

Nu, ja. Tāpēc jau arī ieminējos par to, ka varbūt citā Latgales pilsētā vajadzētu. Es jau nesaku, ka obligāti tieši Rēzeknē. Tas man tikai tā ienāca prāta, jo tā ir tomēr Latvijas mērogiem salīdzinoši liela pilsēta, tur ir augstskola utt. Un tur latviešu tomēr ir vairāk kā 40 % no visiem iedzīvotājiem... Tas ir milzīgi daudz, ja salīdzina ar Daugavpili.

bet ne Daugavpilī. Kā Tu domā skatītājus sadzīt zālē, vai ar koku? Turklāt Daugavpils teātra vadībā, vismaz pēdējos 10 gadus bijuši savtīgi cilvēki. Tur, kā sacījis Normunds Naumanis, valdīja ģimenes bizness.

Replika par Daugavpili bija drīzāk domāta kā pretjautājums virsrakstā paustajai domai: "Ja pilsētā ir teātris, tad tā nav provinciāla", nevis ar nolūku salīdzināt šīs divas lielākās Latvijas pilsētas pēc Rīgas, kuras, protams, ir pretpoli ne tikai savas atrašānās vietas ziņā (maksimāli tālu viena no otras, ja tā var izteikties), bet arī visādās citādās jomās. Protams, ka karjeras iespējas talantīgiem cilvēkiem Rīgā ir lielākas, nekā mazākā pilsētā. Un tomēr ir jau arī pozitīvi ačgārnie piemēri - Egons Dombrovskis vairākus gadus mocījās Dailes teātrī. Bija skaidri redzams, ka talants viņam ir, tomēr kaut kas pietrūka, lai apliecinātos kā viens no lieliskākajiem savas paaudzes latviešu aktieriem tā, kā viņam tas lieliski izdevās pēc atgriešanās Liepājā. Un viņš taču bija tieši no Liepājas teātra kursa, kuru Laukšteins šajā intervijā ir pieminējis, tātad izgāja to loku Liepāja - Rīga - Liepāja. Manas personīgās domas ir tādas, ka arī Vita Vārpiņa būtu spējusi daudz spēcīgāk apliecināties kā aktrise Liepājā, nevis Rīgā. Kur gan viņa arī gluži nepazuda. Kas attiecas uz seriāliem, tad Sigita Jevgļevska taču bija vien no "Likteņa līdumnieku" zvaigznēm (turklāt vispozitīvākajā nozīmē), pēc kā viņa kļuva itin bieži redzama arī Rīgā kā pasākumu vadītāja (atceros personīgi viņu, kā viņa Mazajā Ģildē valdīja E.T.A. Hofmaņa mūzikas koncertu), gan arī Grauba viņu uzaicināja filmēties "Rīgas sargos". Tāpat I. Kučinska laikam spēlēja vienā no seriāliem. Nevar teikt, ka nemaz. Turklāt nefilmēties seriālos nav nekāds kauns, jo, kā mēs zinām, JRT aktieriem tas vispār ir aizliegts un Dailē Džilindžers ir iesācis sankcijas pret šo tendenci un ne reizi vien izteicis, ka Liepāja šajā ziņā ir svētlaimes sala, ka tur aktieri nav nonivelējušies un nodeldējušies pa lētiem projektiem. Protams, ka tā ir iespēja nopelnīt un ikviens aktieris grib dzīvot kā cilvēks. Tomēr arī rīdzinieki nav īpaši labākā situācijā ar visām it kā lielākajām iespējām, viņiem arī ir lielāka konkurence utt. Tāpat arī Liepājas aktieru pārcelšanās uz Rīgu mūsdienās tagad sakārtotās likumdošanas dēļ ir tikpat kā neiespējama, ņemot vērā to, ka visiem profesionālajiem (t.i. subsidētajiem) teātriem ir stingri noteikts štata vietu skaits, kā arī dzelžaini noteikumi, kad kādu aktieri var atlaist no darba. Tas brīžiem var kļūt par problēmu, ja kāds teātris grib pieņemt kādu ļoti labu aktieri vai tikt vaļā no kāda ļoti slikta aktiera, bet tas var arī pasargāt no masveidīgas labu aktieru aizplūšanas no teātra. Liepājas gadījumā - no masveidīgas jauno Klaipēdas kursa aktieru aizplūšanas uz Rīgu. Ko viņi tur darīs un kur viņi tur liksies, ja vien gribēs turpināt spēlēt teātri? Varbūt kādu vienu vai divus ar šiem noteikumiem kāds Rīgas teātris arī spētu uzņemt, bet ne vairāk - lai cik ļoti negribētu. Turklāt - būsim reālisti - Rīgā tikai reti kurš no viņiem būtu jau nospēlējis tik daudz lomu un sevi tā pierādījis, kā tas ir bijis Liepājas teātrī. Par Paulu... Man šķiet, ka Liepājai ir citas mūzikas tradīcijas un tāpēc arī Liepājai piestāv tādi skarbāki toņi. Latvijas Liverpūle taču ar visām roka tradīcijām. Kur Latvijā tika uzvesta pirmā rokopera? Protams, Liepājas teātrī. Pauls Liepājai no tiesas būs par cukurotu. Un vislabākā ziņa ir tas, ka Liepājas teātris šobrīd tiešām ir ļoti labā formā, ko no sirds novēlam saglabāt. Par Daugavpili... nezinu. Varbūt Latgales latviešu profesionālajam teātrim no tiesas labāk veiktos kādā nedaudz latviskākā pilsētā, piemēram, Rēzeknē? Tad uz izrādēm varētu arī braukt no tuvākās apkārtnes. Un tur arī būtu lielāka jēga kopt latgaliešu skatuves valodu. Tas tā... tie tikai tādi minējumi, ka, ja jau Kurzemei un Vidzemei ir pa savam labam teātrim, tad Latgalei taču arī vajag.

Nevaram Daugavpili ( tipisku krievvalodīgo pilsētu ) salīdzināt ar Liepāju. Mēs esam daudz spriedelējuši par patriotismu ( tiesa gan attieksmē pret valsti), bet tieši Liepājas teātris it kā no tā neesamības daudz cietis. Ir bezgala daudz attaisnojošu apstākļu: daudz izbraukumu, sarežģījumi ģimenē, ja tāda ir, Rīgas attieksme pret Liepāju, statuss- algas ziņā, iespējas piedalīties seriālos, pasākumu vadīšanā ( Pauls jau tikai pa Nacionālo vien dzīvo), nezinu patiesi talantīgu mākslinieku, kurš būtu atteicies no pārcelšanās uz Rīgu, ja tur viņu gaida nopietna karjeras un mākslinieciskā izaugsme. Nereti nākas domāt, ka Liepājā būtu pasaules klases teātris, ja tur būtu palikuši visi, kas devušies laimes meklējumos un Rīgu. Starp citu, arī Kroders nepalika, jo kārdinājums kļūt par Nacionālā teātra galveno režisoru bija pārāk liels. Par Daugavpili kādam pārmetumus raidīt lieki, tā tomēr ir un paliks "mirusi" sala teātra darbībai latviešu valodā. Tās nedaudzās "imitācijas" jau neko nemaina.

Bet Daugavpils? Tur taču arī ir profesionāls teātris. Kad 90. gadu sākumā P. Krilovs uz turieni aizveda entuziastisko kursu ar Vili Daudziņu, Ģirtu Krūmiņu, Indru Rogu, Andi Strodu, Uvu Segliņu u.c. aktiermākslas studentiem, kad viņi Daugavpils teātrī burtiski dzīvoja, spēlēja savu 7 stundas garo izrādi "Velni" (pēc Dostojevska) mākslas koledžas studentiem, kuri sēdēja skatītāju zālē, tad pat viņi pēc kāda laika tur salūza un atgriezās pamatā Rīgā vai arī vispār aizgāja no teātra. Viņu secinājums bija, ka, ja Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš, tad Rīgā tas ir tā pa īstam ieskrējies, bet, nonākot līdz Daugavpilij jau tā norimis, ka vairs nekādu pūsmiņu nejūt.

Ar saviem jokiem vari uzstāties Hānberga radošajos vakaros.